Aija Apele un Sarmīte Bambe savā darbā “Sociālais darbs ar narkomānu ģimenēm” liek uzsvaru uz to, ka atkarības slimību izcelsmē ļoti svarīga nozīme ir sociālpsiholoģiskiem cēloņiem, kas galvenokārt meklējami narkomāna vai alkoholoķa sociālajā mikrovidē. Piemēram, pusaudžu narkomānija varētu būt sava veida neatkarības izpausme, kas savukārt esot saistīta ar vēlēšanos ieriebt vecākiem vai sabiedrībai kopumā. Ieriebt par to, ka viņi netiek uzklausīti, saprasti un mīlēti vai nu ģimenē vai tajā sociālajā vidē, kurā apgrozās.
Kā otru narkomānijas izplatības cēloni meitenes min sabiedrības nepietiekošo informētību par narkomāniju kā sociāli bīstamu parādību, tās ietekmi uz personu un sabiedrību kopumā. No kā izriet arī sociālās mikrovides un ģimenes nesagatavotība kautkādā veidā cīnīties ar šo problēmu. Informācijas trūkuma dēļ arī paši atkarības slimnieki kaunas no ārstēšanās, nemaz neizprotot tās nepieciešamību, jo neizprot arī savu atkarību, tās sociālos cēloņus.
Savukārt T.Dž.Salivans un K.S.Tomsons savā darbā “Ievads sociālājās problēmās” narkomānijai un alkoholismam izdala trīs skaidrojumus: bioloģiskus, psiholoģiskus un socioloģiskus jeb kulturālus. Viņi uzsver, ka šai problēmai nav viena noteikta cēloņa un to arī neatrisinās vienā ātrā paņēmienā.…