Dzērieni, kuri satur vairāk nekā 1.5% etilspirta. Spirti ir organiski savienojumi, ogļūdeņraža atvasinājumi, kuru molekulā viens vai vairāki ūdeņraža atomi aizstāti ar hidroksilgrupu (- OH).
Etilspirts (to parasti sauc par alkoholu) ir tipiska narkotiska viela, kas toksiski iedarbojas galvenokārt uz centrālo nervu sistēmu un rada pierašanu. Alkoholiskajos dzērienos spirti rodas, rauga sēnēm iedarbojoties uz cukuru. Kā zināms izšķir mazalkoholiskos, vidēji stiprus un stiprus alkoholiskos dzērienus. Mazalkoholiskie dzērieni ir piemēram alus, vidēji stiprie - vīns, šampanietis, stiprie – degvīns, liķieris, konjaks, rums, viskijs, Rīgas melnais balzams u.c.
Alu iegūst ar raudzēšanu no iesala, apiņiem un ūdens. Ir gaišais un tumšais alus: tumšajā alū vairāk ekstraktvielu. Alus ekstraktvielas sastāv galvenokārt no ogļhidrātiem un karamelizācijas produktiem. Bez tam alū ir rūgtvielas, organiskās skābes, miecvielas, krāsvielas ar glicerīnu. Mazās devās alus gan uzlabo ēstgribu, gan zarnu darbību, bet bieži lielos daudzumos lietots, rada pierašanu un var kļūt par hronisku alkoholisma cēloni. Mājas alus satur arī indīgās sīveļļas (kuras arī ir paģiru izraisītājas).
Alkoholisms ir slimība, kura rada bieža alkoholisko dzērienu lietošana un kurai raksturīga pataloģiska tieksme pēc alkohola,kas saslimušo noved pie psihiska un fiziska sabrukuma, kā arī sociālas degradācijas. Alkoholisms kā slimība jāatšķir no dzeršanas vai žūpošanas; Tā ir slimības cēlonis, bēt vēl nav slimība. Alkoholisms un žūpošana ir kaitīga cilvēka veselībai, nelabvēlīgi ietekmē bērnu audzināšanu, rada zaudējumus ražošanā, atstāj kaitīgu ietekmi uz sabiedrības labklājību. Tāpēc alkohols ir svarīga medicīniska un sociāla problēma.…
