Dzīves stila sastāvdaļa ir personības izstrādātie priekšstati par sevi un pasauli, kurus A. Adlers nosauca par apercepcijas shēmu. Apercepcija – uztvere, kurā iekļauta caur maņām uztvertās informācijas subjektīvā interpretācija. A. Adlers: “Mūsu sajūtas saņem nevis reālus faktus, bet gan to subjektīvo tēlu, ārējās pasaules atspoguļojumu.” Piemēram: Ja kāds tic, ka virves gabals tumšajā istabas stūrī ir čūska, tad viņa bailes var būt tikpat spēcīgās, kā tad, ja tur tik tiešām būtu čūska.
Cilvēka dabas modeļa kodols, pēc Adlera domām, ir radošums – spēja formulēt (apzināti vai neapzināti) mērķus un veidus to sasniegšanai. Mēs neesam inertas būtnes, mēs aktīvi meklējam vienus iespaidus un noraidām citus. Dzīves mērķu, dzīves stila un apercepcijas shēmu veidošana pēc būtības ir radošs process. Indivīda radošais spēks organizē un virza viņa reakciju uz apkārtējo pasauli. Cilvēks ir gleznotājs un glezna vienlaicīgi.
Sociālās attiecības ieņem pirmo vietu Adlera teorijā, jo mēs esam sociālas būtnes. Ķermenis – ļoti svarīgi, kā mēs uztveram savu ķermeni. Griba – centrālais elements Adlera teorijā, kad runā par tieksmi pēc varas un dzīves mērķu īstenošanu. Emocijas – vienas nav saistītas ar sabiedrību, otras ir saistītas ar sabiedrību. Intelekts/saprāts – saprāts ir intelekta veids, kurā ir sociāla interese un tas darbojas kopīgai labklājībai. Es – indivīda dzīves stils, visi viņa personības raksturlielumi, kas skatāmi kā viens veselums.
…
