Pilsētas dzeja: cilvēki pilsētā
Es izvēlējos tēmu „cilvēki pilsētā”, jo tā, manuprāt, ir mūsdienās aktuāla tēma. Es līdz šim nebiju īpaši saskāries ar Čaka dzeju, tikai nedaudz pamatskolā. Tagad Čaka dzeja bija jāiepazīst vairāk un dziļāk. Un nemaz nejūtos vīlies, jo dzejā var atrast labas idejas un padomus kā rīkoties kādā situācijā.
Motīvi:
• Iedomu spogulis – domas un sapņi
• Atmiņu saldums – sāpīgas atmiņas
• Nabadzības skaistums – uzruna mīļotajai sievietei
• Pavasaris – pirmā pavasara diena
• Brīnums – cilvēku vienaldzība pret Zemi
• Ilgas – mudinājums uz darbību
• Pirmā vilšanās – atmiņas par pilsētu, kā tā mainījusies
• Pārvērstā nomale – cik ļoti viss mainījies – vilšanās
• Es alkstu citu veidu – grib kaut ko jaunu, citu dzīvi
• Sapņo – sapņot ir vajadzīgs
Tēmas interpretācija
Dzejoļu krājuma nosaukums „Iedomu spoguļi” ir es domāju tādēļ, ka šeit tiek atspoguļotas cilvēku idejas un sapņi. Parādīta cilvēka dziļākie dvēseles nostūri spogulī.
Čaks uzskata, ka jebkuram cilvēkam nav vajadzīga nauda, lai būtu tikpat augsts kā tie, kuriem tā ir: „Tikai augstāk ar iedomām savām kā slēpēm, pāri tam, ko jūs mīlat visi.”
Dzejolī „Nabadzības skaistums” liriskais tēls uzrunā kādu dāmu, kuru viņš laikam mīl, jo, gaidot viņu, kad viņa nāks ārā no balles viņš saka: „Savu plaukstu es tev ar persiešu tepiķi klāšu un pats tur uz galvas stāšu.” Tātad viņš ir gatavs darīt daudz šī cilvēka dēļ. Šajā pašā dzejolī parādās sulainis, kurš atnes liriskajam tēlam saldējumu, domājams, ka iedomu, jo ēd viņš viņu ar iedomām: „Sapņi – mazas sudraba karotītes, ar ko var paēst bez naudas.”
…
