Šajā darbā kopumā attēlota latviešu tautas smagā pagātne septiņsimt gadu garumā dažādu svešzemju tautu gūstā, atrašanās starp diviem „dzirnakmeņiem” – ienaidniekiem no rietumiem (vāciešiem) un austrumiem (krieviem). Jāpiezīmē arī latviešu alkas pēc brīvības, pēc savas brīvas valsts atgūšanas un beidzot pašiem kļūt par noteicējiem savā zemē – zemē pie Daugavas krastiem. Ir pienācis laiks, kad latvieša gars ir izaudzis un kļuvis tik spēcīgs, lai spētu cīnīties, nevis tikai pakļauties.
Melnā Daugava
Šajā nodaļā attēlotā alegorija rāda latviešu tautas smago, melno pagātni, kad latvieši kļuva par vergiem svešzemju kungiem. Kad priecīgās bērnu dienu atmiņas nomāca drūmā tagadne. Nebeidzamie kari, kas postīja mūsu tēvu zemi un nostādīja brāli pret brāli. Bads un slimības.
Ugunskurs
Domas par Latvijas kā brīvvalsts tapšanu dzimšana. Nespēja un negribēšana samierināties ar vācu varu tēvu zemē, kuri šeit ienāca ar viltu un nu pieprasa nodevu maksāšanu. Paši trūkumā, bet kungu klētis pilnas. Sapnis par jauno Latviju, kurā ļaudis staigā dziedādami.
Pusnakts
Tautas atmošanās un gatavība cīņai. Nedrīkst vairs kavēties! Ir pienācis brīdis, uz kuru gaidīts daudzus simtus gadu. Jau zināms, ka daudzas jaunas dvēseles atkal dzisīs un zudīs Daugavā, bet tas viss tikai tādēļ, lai atkal jauna varētu atdzimt – jauna un brīva Valsts Daugavas abos krastos – Latvija.
Baltā Daugava
Mēs gribam savu latvju dvēseli! Ar šādu pārliecību tauta dodas cīņā pret svešzemju varu. Latvieši aizvien no jauna atminās, cik daudz sviedru un asinis atstāts šai zemē vergojot vāciešiem un krieviem. Brālis ir cēlis zobenu pret brāli. Ienaidnieks ar viltu ir panācis tautiešu nodevību. Pat nieka graša dēļ daudzi bija ar mieru kļūt par nodevējiem.
Sarkanā Daugava
…
