Šajā darbā atradu daudz atziņu: “neaproc sevi egoisma būrī!”, “cilvēks pats par sevi nav nekas, tikai saskarē ar sabiedrību viņš kļūst cilvēks”, “pasaulē visas nelaimes ceļas no salīdzināšanas”, “cilvēki mani pazaudēja, bet es nepazaudēju sevi. Esmu palicis cilvēks.”
Izmantoti salīdzinājumi - laiks aizrit gar būra restēm kā tukša straume; dzīvot kā uz karstā oglēm; justies kā sprostā iedzītam. Personifikācijas - riteņi ieķērās; nauda turējās. Frazeoloģismi - spert zemes gaisā, iziet cauri ar veselu ādu. Metaforas - Mūsu rīcībā ir mazie privātīpašnieki, tos tad arī slauksim; Bērzs kļuva par viņa klupšanas akmeni. Epiteti – smagas, tvanīgas, duļķains bailes; degvīnā mērcēto elpu.
6.Tēmas aktualitāte
Romānā paustā doma nav zaudējusi savu aktualitāti arī šodien. Ļoti daudzi arī šodien no mums dzīvo šādos „būros”, ir nespēdami no tiem izkļūt. Vienīgi tad, ja tic sev un veido savu dzīvi, domājot par to, kas tev īr patiešām vajadzīgs, ir lielas iespējas būt brīvam un laimīgam savā dzīvē.
Šis romāns rosina pārdomāt savu dzīvi un uzdot sev jautājumu – vai es dzīvoju būrī? Kādos ietvaros mēs paši liekam sev dzīvot un kādos ietvaros mums liek dzīvot citi?
…