Alberta Bela romāns „Uguns atspīdumi uz olu čaumalām” tapis 2000.gadā. Šajā romānā tiek runāts par sociālajām problēmām — bagātie nabago nesaprot. Apkārtējo vienaldzība pret notiekošo, tava problēma ir tikai tavējā problēma. Cilvēki piedzimst savās tiesībās vienādi, bet dzīve šīs tiesības sadala tālāk pēc saviem ieskatiem, proti, reālā dzīve pierāda, ka izdzīvo tie, kuri prot dzīvē iekārtoties, sagrābt naudu. Ja tev ir nauda, tu tiksi cienīts un respektēts, ja tev naudas nav — pats vainīgs, tava problēma.
Romānā stāstīts par Aleksi Mūrlauku, kurš pēc gada ilga darba Igaunijā atgriežas Latvijā. Iebraucis Latvijā, izlēmis izmest mazu līkumu, nonāk blēžu un zagļu rokās, tiek apzagts. Kad Aleksis atmostas, viņu sagaida policija savā iecirkni. Aleksis tiek turēts aizdomās par ciematiņa veikala apzagšanu. Aleksis tiek atlaists brīvībā, kad noskaidro, ka viņš nav vainīgs. Bet viņam ir nozagti dokumenti, kurpes un mājas atslēgas. Izrādās arī, ka kāds veikls blēdis ir izpārdevis viņa dzīvokli. Romāna gaitā ļoti spilgti atklājas, ka tas nevienu neinteresē, ka tā ir Alekša problēma, ka viņam nav dokumenti un nav kur dzīvot. Lai nokārtotu dokumentus ir jāgaida rindā pat vairākas nedēļas un mēneši. Spilgti atklājas naudas spēks. Alekša bagātais znots viņa dokumentus nokārto vienas dienas laikā.…