Iekšējās un ārējās sekrēcijas dziedzeris. Studiju kursa ķirurģiskā propedeitika referāts. Akūts pankreatīts
Anamnēze
Aizkuņģa dziedzeris (Pancreas)
Akūts pankreatīts
Epidemioloģiskie rādītāji
Pankreatītu reti sastop bērniem, slimība biežāk sastopama pieaugušajiem. Saslimstība pieaug līdz ar vecumu. Visbiežāk slimo no 15-44 gadu vecuma. [2, 834.lpp]
Etioloģija un patoģenēze
Baltijas valstīs visbiežāk akūta pankreatīta attīstība saistīta ar:
Klīniskā aina
Diagnostika
Diferenciāldiagnostika
Izmeklēšanas metodes
Endoskopiskā ultrasonoskopija – ļoti laba izmeklēšanas metode, kas ļauj vērtēt aizkuņģa dziedzera galviņas zonu.
RTG – akūta pankreatīta gadījumā rentgenizmeklēšana ir maznozīmīga.
Datortomogrāfija un kodolu magnētiskā rezonanse - visnozīmīgākās izmeklēšanas metodes akūta pankreatīta gadījumā. Ļoti labi var vērtēt aizkuņģa dziedzera un apkārtējo audu stāvokli, precīzi noteikt destruktīvās pārmaiņas un dinamikā laikus pamanīt komplikācijas.
Ascīta punkcija – diagnostiska un ārstnieciska manipulācija liela šķidruma daudzuma gadījumā. Metode dod iespēju punktātu laboratoriski izmeklēt.
Punkcijas biopsija USS kontrolē – izmanto, lai diferencētu pseidotumorozu pankreatītu no ļaundabīga audzēja. [3, 36-37. lpp]
Komplikācijas
Ārstēšana
Akūtu pankreatītu ārstē slimnīcas ķirurģiskajā nodaļā un sīkāk tā ārstēšanu apkata ķirurģijas kursā. Slimības akūtaja periodā jāievēro stingrs gultas režīms, jākontrolē vēdera izeja un izdalītā urīna daudzums. Tā kāiespējams šoks, bieži jāpārbauda pulss un asinsspiediens. Slimības pirmajās dienās pie slimnieka nepieciešams individuālais postenis. [1, 311.lpp]
Diēta: pirmajās 3-6 dienās slimnieks nedrīkst ne ēst, ne dzert. Šķidrumu ievada parenterāli, kuņģa sulu atsūc ar zondi. Kad stāvoklis uzlabojas, dod nelielos daudzumos uzturu, kas satur viegli sagremojamus ogļhidrātus un nedaudz olbaltumu, bet nesatur taukus. Diētu paplašina pakāpeniski. [1, 312.lpp]