„Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam” (turpmāk -LIAS) nosaka Latvijas ilgtspējīgas attīstības mērķus un galvenos rīcības virzienus tuvākajiem 20 gadiem. Projektā noteiktas septiņas valsts attīstības prioritātes – kultūras telpas attīstība, investīcijas cilvēkkapitālā, paradigmas maiņa izglītībā, inovatīva un ekoefektīva ekonomika, inovatīva pārvaldība un sabiedrības līdzdalība u. c. Zem katras prioritātes ir noteikti virzieni, iespējamie risinājumi to sasniegšanai un sasniedzamie rezultāti.
Domājot par atbildēm uz mājas darbu jautājumiem, un pārlasot dokumenta LIAS projektu, varu teikt, ka, protams, idejas ir ļoti pozitīvas un interesantas, pat gribētos teikt, ka kreatīvas, tā pat arī ir skaisti sarakstīts, bet, manuprāt, ļoti virspusīgi un līdz galam neapdomīgi. Ir jūtams, ka šo stratēģisko plānu autori nemaz nezina par īsto situāciju Latvijas skolās. Līdz ar to man sāka rasties jautājumi, vai vispār ir iespējams to visu realizēt, vai valsts varēs sameklēt materiālus līdzekļus, lai nodrošinātu skolotāju sagatavošanās piedāvātajai izglītības sistēmai; sāku meklēt informāciju par to, ko domā sabiedrībā par šiem jautājumu.
Vienu no svarīgākajiem jautājumiem par reformām augstakajā izglītībā un stratēgijas trūkumiem apraksta laikraksta „Diena” žurnāliste Ilze Zālīte:
„..dažādu jomu eksperti kopumā atzinīgi vērtē stratēģijā iecerēto, tomēr ir baltie plankumi – būtisku reformu trūkums augstākajā izglītībā, tajā skaitā eksaktajās zinātnēs, kā arī budžeta un finansiālās iespējas plānotā īstenošanai.”
Uz to Saeimas deputāts M.Kučinskis atbildēja:
„Darīsim visu, lai tas kārtējo reizi nebūtu tikai formāls dokuments.” [http://news.lv/Diena/2010/03/19/20-gadu-viziju-sola-ap-Janiem; sk.19.03.2010.]
…