Tā kā romāns „Mēris” ir alegorisks romāns, tad arī jau pašā nosaukumā tiek ietverts kāds alegorisks jēdziens jeb abstrakts tēls. Šis romāns netiešā veidā vēsta par laiku, kad Franciju okupēja hitlerieši. Tādēļ caur šo notikumu Kamī cenšas attainot situāciju, kad cilvēks aci pret aci sastopas ar ļaunumu, kas vienā acumirklī aizcērt durvis uz cilvēku ikdienišķo un laimīgo dzīvi. „Pasaulē ir bijis tikpat daudz mēra sērgu, cik karu. Un tomēr cilvēki allaž ir tikpat neagatavoti kā mērim, tā karam.”
(būt brīvam nozīmē visu mūžu izvēlēties) Kad Orānas iedzīvotāju dzīvē ielaužās mēris, tad viņiem ir izvēles iespējas – samierināties un krist ceļos, gļēvi bēgt vai stiprākie garā var censties cīnīties pretī. Manuprāt, tieši tādas pašas izvēles priekšā ir jebkurš cilvēks kara laikā. Gluži kā Tarrū saka uz nāves gultas: „Man negribas mirt, un es cīnīšos. Bet, ja spēle zaudēta, es vēlos aiziet godam.”…