Cilvēka izcelšanās teorijas.
Bībeles teorija:pārstāvji uzskata,ka cilvēka izcelšanās teorijas avots ir Vecās Derības Pirmās Mozus grāmatas,kurā cilvēka parādīšanās ir atainota kā Dieva gribas izpausme.
Kosmiskās izcelsmes teorijas veidojās kopš 20.gs gadiem un ir cieši saistītas ar pētījumiem par dzīvo organismu, arī cilvēku ģenētisko kodu. Atklājumi ļāva izvirzīt hipotēzi par kādas pirmatnērijas esamību, no kuras attīstījās viss dzīvais.
Evolūcijas teorija-šīs teorijas pamatā ir uzskats,ka mūsdienu cilvēks Homo sapiens attīstījies dabiskās izlases ceļā, noritot dažādām sarežģītiem procesiem. Šī teorija pieder Čārlzam Dārvinam,teorija radusies 19.gs.vidū.
Evolūcijas teorija izvirza divus kritērijus:morfoloģisko,kas ietver fiziskās izmaiņas, ķermeņa uzbūves īpašības,kuras raksturīgas cilvēkam,un sociālo ,kas ietver būtnes spējas apzināti izmantot un pārveidot vidi ar pašdarinātiem darbarīkiem.
Akmens laikmets.
Poleolītā un Mezolītā valdošo saimniekošanas veidu dēvē par savācēj saimniecību,jo cilvēku izdzīvošanu nodrošināja apkārtējās vides resursi. Pārtiku ieguva vācot barības augus,tika organizētas kolektīvās medības. Kolektīvās medības nomainīja individuālās medības un par svarīgu palīgu kļuva pirmais pieradinātais dzīvnieks-suns.
Mozolītā lielu nozīmi ieguva zveja(zvejas rīki-žebēkļi,āķi,murdi u.c.)
Senākās apmetnes nebija patstāvīgas,jo cilvēka dzīve bija atkarīga no iespējas apkārtējā vidē iegūt pārtiku. Apmetnes parasti atradās ūdens tuvumā un nodrošināja cilvēkus ne tikai ar ūdeni,bet ar iespēju ķert zivis un arī medīt ūdensputnus. Mītnes tika izveidotas no dažādiem materiāliem:ovāli vai apaļi riņķveida krāvumi,no koka vai dzīvnieku kauliem izgatavots karkas,ko pārklāja ar ādām.
Neolītiskā revolūcija.
Ar neolītisko revolūcijas jēdzienu angļu arheologs Gordons Čailds apzīmēja nozīmīgus notikumus,kuri risinājās 9.-8.gt.p.m.ē. un būtiski izmainīja mūsu dzīves.
…
