Aisbergu draudi kuģu satiksmei

Aisbergs (vācu: Eisberg - ledus kalns) ir no ledājiem (parasti šelfa ledājiem) atdalījies ledus gabals ar ļoti lielu masu, kurš dreifē Pasaules okeānā.
Nakts uz 1912. gada 15. aprīli ir auksta, pie debesīm nav mēness. Titānika sargpostenī esošais Frederiks Flīts modri novēro aisbergus, par kuriem luksusa laineris saņēmis vairākkārtējus brīdinājumus no citiem kuģiem. Nezināmu iemeslu dēļ Flītam nav tālskata, tāpēc milzeni viņš ierauga ļoti vēlu. Flīts nekavējoties ieslēdz trauksmes signālu, un dežūrējošais virsnieks Viljams Mērdoks dod komandu pilnā jaudā darbināt atpakaļgaitu un stūres ratu spēcīgi sagriezt pa labi. Taču ir par vēlu. 37 sekundes vēlāk aisbergs jau skrāpējas gar bojāejai nolemto Titāniku. Pēc divām stundām un 40 minūtēm pasaulē līdz šim viskrāšņāk aprīkotais kuģis ir nogrimis, un aukstajos viļņos iet bojā 1517 cilvēki.
Titāniks nebija vienīgais, kas piedzīvoja bēdīgas sekas pēc sadursmēm ar aisbergiem. Toreiz uzskatīja, ka šāda veida nelaimes ir neizbēgamas, taču neraugoties uz to, katastrofas apmēri jau gadu vēlāk lika izveidot starptautisku ledus patruļu, kuras uzdevums bija novērot aisbergus bīstamajā apvidū uz austrumiem no Ņūfaundlendas un brīdināt par tiem kuģus.…