Agresija ir tēma, kas zinātni interesējusi sen. Paliekošu ieguldījumu tās izpētē ir atstājuši daudzi izcili zinātnieki, tādi kā Č.Darvins un K.Lorencs. Agresija ir viena no ienesīgākajām tēmām arī mūsdienu TV un kino mākslā.
Agresija pieder pie psiholoģijas visbiežāk aplūkotajām emocijām. Ir vismaz 37 teoriju grupas (Benešs, 1981.), kas izpēta agresijas izpausmes dažādas jomās – no zoopsiholoģijas līdz kibernētikai.
Agresija ir uzvedība ar nolūku nodarīt citam kaitējumu, ciešanas. Agresija bieži vien ir vērsta pret dzīvām būtnēm, bet var tikt virzīta arī pret lietām (vandālisms).
Sociālā psiholoģijā tradicionāli izdala divus agresijas pamatveidus – naidīgo jeb afektīvo un instrumentālo.
Naidīgās agresijas mērķis ir sagādāt ciešanas citam cilvēkam vai pat viņu nogalināt. Tā var būt , piemēram, vardarbība ģimenē, huligānisms, sadistiska uzvedība, slepkavība atriebības dēļ u.tml. Tā rodas spēcīgā afekta un dusmu ietekmē.
Instrumentālās agresijas gadījumā agresors tiecas sasniegt kādu noteiktu mērķi uz agresijas upura rēķina. Tas varbūt uzbrukums laupīšanas nolūkā vai, piemēram, pasūtījuma slepkavība.
Agresijas iedalījums instrumentālajā un naidīgajā atbilst Ēriha Fromma priekšstatiem par labdabīgo un ļaundabīgo agresiju. Labdabīgā agresija ir neatlaidīga tiekšanās panākt savus mērķus, cenšoties pārvarēt visus iespējamos šķēršļus. Tā var būt gan aizsardzības agresija, kad tiek aizsargātas kādas vitāli svarīgas intereses, gan instrumentālā agresija, kad agresija ir līdzeklis kādu noteiktu mērķu sasniegšanai. Ļaundabīgā agresija ir pašmērķīgā tiekšanās nodarīt citam ciešanas vai iznīcināt viņu.
Agresija var izpausties arī simboliskā veidā – apmelojot kādu cilvēku, aizvainojoši izsakoties par viņu, bojājot vai iznīcinot viņa īpašumu.
Agresijas teorijas.
Instinktu teorijas ir senākas no agresijas teorijām. Pirmais tādu teoriju izvirzīja Zigmunds Freids, pieņemot, ka agresivitāte ir viena no cilvēka neapzinātajām pamatdziņām. Freids uzskatīja, ka agresīva uzvedība atbrīvo cilvēku no enerģijas radītās spriedzes. Pēc katras “izlādēšanās” agresijas enerģija atkal turpina uzkrāties, un tāpēc agresija ir neizbēgama parādība.
…
