1. Ko nozīmē valsts varas dalīšanas princips?
1992. gada 15. decembrī pirmo reizi likumā „Par tiesu varu” tika nostiprināts varas dalīšanas princips, par ko ir teikts, ka Latvijas Republikā līdzās likumdošanas un izpildu varai pastāv neatkarīga tiesu vara. Valsts varas dalīšanas princips izpaužas valsts varas sadalījumā likumdošanas, izpildu un tiesu varā, ko realizē neatkarīgas un autonomas institūcijas. Šis princips garantē līdzsvaru un savstarpēju kontroli starp tām un veicina varas mērenību.
2. Administratīvo tiesību avoti.
Tiesību avoti- forma, kas satur uzvedības priekšstatus, lai ar to palīdzību un atbilstoši kuriem realizē valsts pārvaldi. Tiesību avotu lielākais daudzums ir tiesību akti.
Saeima- Satversme, starptautiskie tiesību akti, likumi,
Pašvaldības- saistošie noteikumi
Ministru Kabinets- noteikumi, rīkojumi, ieteikumi, instrukcijas
Ministrijas- rīkojumi
Resori- rīkojumi
Administratīvā iestāde- rīkojumi, valsts pārvaldes akti
Ar administratīvo tiesību avotiem var saprast administratīvi tiesiskās izglītības formas un ārējo strukturālo administratīvo tiesību normu izpausmi. Administratīvo tiesību avotu izpratni var vērtēt no trīs aspektiem: pirmkārt, tas veicina tiesību normu rašanos saskaņā ar objektīviem ekonomiskās un sociālās attīstības nosacījumiem un lai atspoguļotu sabiedrības intereses. Otrkārt, administratīvo tiesību avots apzīmē impulsu, sava veida tiesību normu formulēšanas sākumu un tiesību veidošanas procesu. Treškārt, administratīvo tiesību avots kā administratīvo tiesību normu izteiksmes un strukturizācijas forma.
3. Kas ir administratīvo tiesību norma un kāda ir tās struktūra
Tiesību norma ir tiesību akts, kas attiecas uz abstraktu tiesību subjektu loku un kurš vispārīgi reglamentē to tiesiskās attiecības. Vispārējā tiesību norma ir norma, kas saistoša visiem (Satversme, likums, Ministru kabineta noteikumi un pašvaldību saistošie noteikumi). Iekšējā tiesību norma (instrukcija, ieteikumi un tamlīdzīgi) ir norma, kas saistoša tikai tam publisko tiesību subjektam, kas to izdevis, kā arī tā institūcijām, struktūrvienībām un to darbiniekiem. Administratīvo tiesību normas parasti sastāv no trīs daļām: 1) hipotēze- tiesību normas sastāvdaļa, kurā tiek noteikt dotās tiesību normas piemērošanas priekšstats, t.i., tiek aprakstīta dzīves situācija, kurā piemērojama šī norma; 2) dispozīcija- ir normas sastāvdaļa, kurā ir noteiktas tiesību subjekta tiesības un pienākumi. Administratīvo tiesību subjektam tiek noteikts, kāda rīcība ir pieļaujama, vienlaikus atļauta realizācijai un vēlama. No subjekta tiek prasīta aktivitāte, aktīva rīcība. Var būt arī pateikts, kāda rīcība nav vēlama vai ir aizliegta, šādā gadījumā subjektam ir noteikts būs pasīvam; 3) sankcija- tiesību normas sastāvdaļa, kurā ir paredzētas tās nelabvēlīgās sekas, kuras iestāsies tiesību subjektam, ja tas nepildīs hipotēzē un dispozīcijā paredzēto. Sekas var būt gan morālas, gan materiālas.
4. Privāto un publisko tiesību jēdziens un principi.
Privātās tiesības-atļauts viss ,kas nav aizliegts
Publiskās tiesības –atļauts viss ,kas nav noteikts ar tiesību normu .
Publisko tiesību jēdziens radies no latīņu vārda „publicus” ,kas nozīmē sabiedrisks, atklāts .
Privāto tiesību jēdziens radies no latīņu vārda „privātus”-personisks ,uz katru cilvēku attiecīgs .
Publisko tiesību atšķirība ir tā ,ka privātajās tiesībās viss notiek uz vienlīdzības pamata ,tajās katrs cilvēks var izdomāt kā viņam rīkoties ,bet publiskajās valsts nosaka modeli kā cilvēkam jārīkojas ,par ko jānes atbildība ,darbojas piespied mehānisms ar sankciju piespiest pakļauties
…
