1. Tiesību iedalījums: publiskās un privātās tiesības Eiropas kontinentālajā tiesību lokā tiesības iedala 2 lielās grupās: publiskajās un privātajās.2. Publiskās tiesības regulē attiecības starp valsti un personu, nosaka to publ.tiesības un pienākumus, kā arī valsts iekšējo uzbūvi. Publisko tiesību uzdevums – demokrātiskā sabiedrībā līdzsvarot indivīda un sabiedrības intereses. Nodrošināt indivīdu pret neattaisnotu valsts iejaukšanos viņa brīvībās un garantējot indivīda vienlīdzīgas tiesības uz kvalitatīviem pakalpojumiem.Publ. tiesību jomā katrai personai ir publiskās subjektīvās tiesības (konkrēta indivīda tiesības prasīt no valsts kādu konkrētu tiesību normās paredzētu darbību vai atturēšanos no darbības kādā konkrētā gadījumā.) Publ.subj.tiesības iedalās pozitīvajās un negatīvajās. Pastāvot poz.ties. valstij jānodrošina šo tiesību īstenošana, t.i. jāveic kādas noteiktas darbības, lai indivīds varētu pienācīgi īstenot savas tiesības; pastāvot negatīvajām tiesībām, valstij jāaturdās no jebkādas rīcības. Publiskajās tiesībās darbojas princips – atļauts viss, kas ir noteikts.3.Privātās tiesības ir tiesības, kas aizstāv personas intereses tās līdztiesīgajās attiecībās ar citām personām. Privāto tiesību uzdevums – nodrošināt divu vai vairāku brīvu un vienlīdzīgu indivīdu savstarpēji saskaņotu un pēc iespējas abpusēji izdevīgu rīcību. valsts iejaukšanās privātajās tiesībās nepieciešama tikai tik, cik tai jāuzstājas kā starpniekam indivīdu savstarpējās attiecībās. Privātās tiesības regulē tās sfēras, kurās valsts tieša regulējoša darbība ir ierobežota. Šo tiesību raksturīgākā forma ir abpusēja vienošanās. Galvenie privāttiesību principi ir personas neatkarība un autonomija, privātīpašuma neaizskaramība un līguma brīvība. Darbojas princips – atļauts viss, kas nav aizliegts.…
