1.Administratīvās tiesības kā patstāvīga publisko tiesību nozare
Administratīvās tiesības-tiesību normu sistēma, kas regulē publiskās administrācijas darbību un pār to īstenoto kontroli. Adm. tiesib. ir pastāvīga nozare, jo tai ir savs regulēšanas priekšmets-attiecības 1) administrācijas izveidošana un attiecību regulēšana-nodibināt, likvidēt, reorganizēt) 2) attiecības starp privātpersonām un iestādi
Regulēšanas metodes- 1) noteikt priekšrakstus, lai veidotu, mainītu vai izbeigtu attiecības 2) aizlieguma noteikšana 3) atļauju noteikšana 4) regulējošā metode paredzot adm.tiesibu subjekta kompetenci, statusu.
AT kā publiskās tiesības ir Latvijas tiesību sistēmas viena nozare, kura iekļauj sevī tiesību normu kopumu, kas regulē īpašu sabiedrisko attiecību grupu. AT normu īpatnība ir tā, ka tās rodas, attīstās un izbeidzas valsts pārvaldes sfērā. Savā laikā vislabākās AT attiecības attīstījās Francijā, kur bija izveidots spēcīgs administratīvais aparāts un birokrātija. Vēlāk Šo franču pieredzi pārņēma Vācija un Anglija. LR veidojot savas AT arī par paraugu ņēma Vācijas, Francijas un Zviedrijas tiesisko sistēmu. AT studiju mērķis - dot ieskatu AT zinātnē, izdibināt AT institūtu attīstības, likumsakarības un problēmas, kā arī rast optimālos risinājuma variantus.
Administratīvās tiesības ir pastāvīga publisko tiesību nozare. Tiesības iedalās privātās un publiskās, lai nodalītu administratīvās tiesības kā publisko tiesību nozare no privātajām tiesībām var izmantot vairākas metodes.
interešu-tiesības tiek diferencētas atkarībā no interesēm, ja tiesību norma kalpo atsevišķu personu interesēm-tā pieder pie privātajām tiesībām, ja valsts interesēm-tā pieskaitāma publiskajām tiesībām.
pakļautības- tās normas, kuras rada varas un pakļautības attiecības starp valsti un indivīdu ir publiskas, savukārt tiesību normas, kas rada tiesiskās attiecības uz sadarbības vai pašnoteikšanas pamata pieskaitāmas privāto tiesību kategorijai.
subjekta- diferencē tiesības pēc tā, uz kāda pamata tiesību subjekts iegūst tiesības rīkoties.…
