INFORMĀCIJAS ATKLĀTĪBA
Informācijas atklātības princips ietverts Satversmes 100.pantā, kas nostiprina vārda brīvību un tiesības brīvi
iegūt informāciju, taču informācijas pieejamības jautājumi Latvijā tiek regulēti speciālā likumā - Informācijas
atklātības likums.
Likuma mērķis ir nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā un kuru iestādei
atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt. Likums nosaka, ka informācija sabiedrībai ir pieejama visos
gadījumos, ja likums nav noteicis citādi.
Saskaņā ar likumu, informācija tiek iedalīta 2 grupās:
1. VISPĀRPIEEJAMĀ INFORMĀCIJA – sniedz jebkuram, kas to pieprasa.
§ Pieprasīt var rakstveidā, mutvārdos vai elektroniski un pieprasītājam nav īpaši jāpamato iemesls,
kādam mērķim informācija vajadzīga, turklāt informāciju nevar personai liegt pat tad, ja tā uz to neattiecas.
§ Iestāde var arī atteikties sniegt informāciju, ja tās sniegšana nav samērojama ar resursiem, bet tādā
gadījumā personu var uzaicināt iepazīties ar informāciju klātienē. Pirms iestāde sniedz atteikumu, tai
jāapsver iespēja piedāvāt personai pieeju visai informācijai, lai tā pati veic sev vajadzīgā info atlasi.Šāds pienākums iestādei izriet no Informācijas atklātības likuma un ir saistīts ar labas pārvaldības principu un privātpersonu tiesību ievērošanas principu.
§ Likumā noteiktos gadījumos par atsevišķu informācijas sniegšanu var būt arī jāmaksā.
§ Ja informācija pieejama internetā par brīvu, iestāde var atteikties to izsniegt, norādot mājaslapas adresi, kur ar to var iepazīties, izņemot tādā gadījumā, ja pieprasītājs norādījis pamatotu iemeslu, kādēļ viņam nav iespējas piegūt informācijai internetā.
2. IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA – informācija, kas paredzēta ierobežotam personu lokam
un kuras izpaušana apgrūtina vai var apgrūtināt iestādes darbību, nodara vai var nodarīt kaitējumu personu likumiskajām interesēm. Informācijai ierobežotas pieejamības statuss vat tikt noteikts arī ar citu likumu (Sodu reģistra likumā noteikts, ka Sodu reģistrā iekļautās ziņas ir ierobežotas pieejamības) Ierobežotas pieejamības informācijas veidi:
a. Komercnoslēpums (ja tā atklāšana var būtiski ietekmēt komersanta konkurētspēju);
b. Informācija iestādes iekšējai lietošanai (nepieciešama lēmumu pieņemšanai), līdz brīdim, kad lēmums pieņemts vai dokuments (ja tas arī nav ierobežotas pieejamības) nosūtīts adresātam;
c. Informācija, kas attiecas uz eksāmenu, konkursu vai līdzīga rakstura novērtējumu
procesu
d. Par fiziskās personas privāto dzīvi – fizisko personu datu apstrādi regulē Fizisko personu datu aizsardzības likums.
§ Ierobežotas pieejamības informācija jāpieprasa rakstveidā un pieprasītājam jāpamato pieprasījums un jānorāda mērķis, kādam šī informācija tiks izmantota. Ja informācija tiek izsniegta, pieprasītājs uzņemas saistības šo informāciju izlietot tikai norādītajam mērķim!
§ Pamatojumam jābūt skaidram, ar pārliecinošiem argumentiem, lai iestāde varētu izvērtēt atšķirīgās intereses - intereses, kas jāaizsargā ar attiecīgās informācijas neizpaušanu, un intereses, kas saistītas ar šīs informācijas publiskošanu. (Izvērtēšanas procesā jāņem vērā, ka atklātība veicina pilsoņu piedalīšanos
lēmumu pieņemšanas procesā, kā arī lielākas pārvaldes sistēmas leģitimitāti, efektivitāti un atbildību pilsoņu priekšā demokrātiskā iekārtā.)
§ Ja iestāde konstatē, ka ar pieprasīto ierobežotas pieejamības informāciju persona nevarēs sasniegt norādīto mērķi, kam informācija tiek pieprasīta, iestāde ir tiesīga uz to norādīt, pamatojot informācijas
sniegšanas atteikumu.
§ Ja pieprasītā informācija ir komercnoslēpums, tad iestādes pienākums, pirms šīs informācijas izsniegšanas vai atteikuma to izsniegt, ir jānoskaidro komersanta viedoklis. Tomēr to, vai informācija tiešām izsniedzama vai nē, izlemj pati iestāde.
§ Atteikuma gadījumā, iestādei atteikums ir jāpamato (ES tiesa vairākkārt norādījusi, ka ja iestāde nolemj atteikt piekļuvi dokumentam, kuru tai tiek lūgts publiskot, tai principā ir jāsniedz paskaidrojumi par to, kā piekļuve šim dokumentam varētu konkrēti un faktiski aizskart intereses, ko aizsargā kāds no ierobežojumiem. Šāda aizskāruma riskam jābūt saprātīgi paredzamam, ne tikai hipotētiskam!)
§ Ja informācija nav iestādes rīcībā, iestāde sniedz izziņu par tās atrašanās vietu.
…
