1.Administratīvā akta jēdziens un to veidi un sastāvdaļas.
Administratīvā akta jēdziens. Administratīvā akta spēkā stāšanās, tā apstrīdēšana un atcelšana
APL - (1.p.(3)) Administratīvais akts ir tiesību akts, ko izdod iestāde publisko tiesību jomā attiecībā uz individuāli noteiktu personu vai personām, nodibinot, grozot, konstatējot vai izbeidzot konkrētas tiesiskās attiecības. Iestādes lēmums vai cita veida darbība privāto tiesību jomā, kā arī iekšējie lēmumi, kas skar tikai pašu iestādi, tai padotu institūciju vai īpaši pakļautās personas, nav administratīvie akti, izņemot lēmumus par iestādes darbinieku vai tai īpaši pakļauto personu tiesiskā statusa nodibināšanu, maiņu, izbeigšanu, disciplināru sodīšanu un citus lēmumus, ja tie būtiski ierobežo iestādes darbinieku vai tai īpaši pakļauto personu cilvēktiesības. Administratīvais akts nav arī Saeimas, Valsts prezidenta, Ministru kabineta un pašvaldības domes (padomes) politiskie lēmumi (politiskie paziņojumi, deklarācijas, aicinājumi, amatpersonu ievēlēšana u.tml.), kā arī kriminālprocesuālie lēmumi un tiesu nolēmumi.
Aa definīcija sastāv no pozitīvās daļas (kas aa ir) un negatīvās daļas (kas aa nav).
Neiztrūkstošie administratīvā akta elementi ir:
tiesību akts
ko izdod iestāde
publisko tiesību jomā
attiecībā uz individuāli noteiktu personu vai personām,
nodibinot, grozot, konstatējot vai izbeidzot konkrētas tiesiskās attiecības.
(Jāatceras, ka šie elementi var būt arī tiesību aktiem, kas nav administratīvie)
Tiesību akts – rakstiskā, mutiskā vai citādā veidā izteikta rīcība, kas vērsta uz tiešu seku radīšanu. Satur netiešu norādi uz tiesībām un pienākumiem, bet tieši tās nerada.
Normatīvais akts – tiesību akts, kas vērsts uz abstraktu seku radīšanu.
Aa – vērsts uz konkrētu seku radīšanu.
Faktiskā rīcība – rīcība, kas vērsta uz faktisku, nevis tiesisku seku radīšanu (var radīt tiesiskās sekas).
Tiesību akts nav:
iestādes brīdinājums;
izziņa;
informācijas izsniegšana;
skaidrojums;
Ja vien šīs darbības nerada tiešas tiesiskās sekas adresātam (piemēram, informācijas atteikums vai skaidrojums, kas pēc būtības satur arī galīgo lēmumu. Pensijas pārrēķins varbūt iestādes skaidrojums, ja pēc tam nekas neseko aa). Aa - vienmēr galīgs lēmums.
Iestāde ir jebkurš tiesību subjekts, kuram ar normatīvo aktu piešķirtas pilnvaras valsts pārvaldes jomā. Pastāv atsevišķu pārvaldes uzdevumu deleģēšana privātpersonai un citai publiskai personai. Privātpersonai nevar deleģēt aa izdošanu, izņemot gadījumu, kad tas paredzēts likumā.
Publisko un privāto tiesību nošķiršanas teorijas:
Interešu teorija: nošķir pēc tā, kādās interesēs tiesību norma pamatā kalpo;
Pakļautības vai subordinācijas teorija: nošķir pēc tā, vai puses konkrētajās attiecībās ir līdztiesīgas vai viena puse var vienpersonīgi uzspiest savu gribu.
Subjektu teorija: nošķir pēc tā, vai attiecīgo lēmumu var pieņemt jebkurš vai tikai noteikts valsts deleģēts subjekts.…
