Tiesību iedalījums privātās u publiskās tiesībās.
Administratīvās tiesības pieder pie publiskām tiesībām. Publiskās tiesības regulē sabiedriskās attiecības starp valsti un personu. Tās nosaka to publiskās tiesības un pienākumus, kā arī valsts uzbūvi. Obligāts tiesību subjekts publiskās tiesībās ir valsts. No valsts puses publiskās tiesībās , kā subjekts būs kāda institūcija vai amatpersona, kurai piešķirtas noteiktas valsts varas pilnvaras. Otra puse fiziska vai privāto tiesību juridiskā persona, kuras fizisko vai privāto tiesību juridiskā persona, kurai jāpilda, piemēram, noteiktie publiskie pienākumi. Publisko tiesību jomā katrai personai ir publiskās, subjektīvās tiesības – tās ir konkrēta indivīda tiesības prasīt no valsts kādu konkrētu tiesību normās paredzētu darbību vai atturēšanos no tās. Publiskās subjektīvās tiesības var iedalīt:
Negatīvās tiesībās – nosaka , ka valstij jāatturas no jebkādas darbības, kas liegtu indivīdam īstenot kādu tam piešķirto tiesību vai brīvību ( vārda, pulcēšanās brīvība ).
Pozitīvās tiesības – tās nosaka, ka valstij jāveic darbība, lai indivīds varētu, īstenot savas tiesības ( dažādas cilvēktiesību tiesības, kultūras, sociālās izglītības tiesības ).
Publiskās tiesībās dominē princips – atļauts viss, kas ir noteikts ar tiesību aktu.
( par publiskajām tiesībām J. Briedes ‘’Administratīvie akti’’ )
2. Administratīvās tiesības, kā publisko tiesību nozare ( patstāvīgu publisko tiesību nozare).
Administratīvās tiesības ir patstāvīgs regulēšanas priekšmets, kas izpaužas, ka tiek regulētas tiesiskās attiecības, kuras rodas uzlabojot valsts pārvaldes dzīvotspēju, kā arī attiecības, kuras nosaka valsts pārvaldes iestāžu darbību. Administratīvā tiesībām ir savas raksturīgas metodes, kuras nepieciešamas tāpēc, lai nodrošinātu to, ka administratīvo tiesību subjekti īsteno administratīvos aktos noteikto.
Metodoloģijas izpaužas:
1) tiesības veido apstākļus administratīvās varas optimālai funkcionēšanai,
2) rada apstākļus, lai privātpersona varētu realizēt savas tiesības un brīvības ar izpildvaru saistītā jomā vai vairākās jomās,
3) tiesības nodrošina privātpersonu aizsardzību no administrācijas ( valsts pārvaldes ) patvaļas.
3. Administratīvo tiesību sistēma.
Sistēma tiek veidota, lai vieglāk piemērotu administratīvās tiesības. Sistematizācija notiek caur grupēšanu. Ir divas pamatdaļas:
Vispārējā daļa satur tiesību normas, kas paredz pārvaldi vispār ( valsts pārvaldes iekārtas likums )
Sevišķā daļā ietvertas normas, kas regulē valsts pārvaldi dažādās sfērās ( speciālie likumi uz attiecīgo jomu ).
Vēl ir zinātniskā daļa, jo neviens process nevar būt bez pētniecības. Zinātniskā daļa ietver pētniecisko bloku.
Administratīvās tiesības pēta pamatā tiesību normas, kas nosaka:
1)pilsoņu tiesisko statusu valsts pārvaldē,
2) izpildvaras izveidi,
3) institūciju kompetenci,
4) sabiedrisko organizāciju, apvienību un tamlīdzīgu veidojumu tiesisko statusu,
5) administratīvo tiesību tiesiskā attiecības un to elementi ( subjekts, objekts, saturs ),
6) pēta sekojošus tiesiskos institūtus ( administratīvo tiesību subjektus, administratīvo tiesību subjektivitāti, valsts pārvaldes subjektus u valsts pārvaldes institūcijas ).
…
