Valsts amatpersonas jēdziens.
Par valsts amatpersonām uzskatāmi valsts varas pārstāvji, kā arī ikviena persona, kura pastāvīgi vai uz laiku izpilda valsts vai pašvaldības dienesta pienākumus un kurai ir tiesības pieņemt lēmumus, kas saistoši citām personām, vai kurai ir tiesības veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas vai rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu vai finansu līdzekļiem.
Valsts prezidents, Saeimas deputāti, Ministru prezidents, Ministru kabineta locekļi, kā arī Saeimas un Ministru kabineta ievēlētās, ieceltās vai apstiprinātās valsts institūciju amatpersonas, pašvaldību vadītāji, viņu vietnieki un izpilddirektori uzskatāmi par valsts amatpersonām, kas ieņem atbildīgu stāvokli.
[Par valsts amatpersonām uzskatāmas arī personas, kurām, pildot amata pienākumus valsts vai pašvaldības institūcijās, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības izdot administratīvos aktus, kā arī veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kas neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā, vai tiesības rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu, tai skaitā finanšu līdzekļiem].
Valsts pārvaldes amatpersonu hierarhija.
Valsts pārvaldē amatpersonas iekļautas vienotā hierarhiskā sistēmā, kurā viena amatpersona ir padota citai amatpersonai. Amatpersona darbojas savas kompetences ietvaros un savus pienākumus pilda un tiesības īsteno patstāvīgi. Ministru kabineta loceklis ir augstākā amatpersona attiecībā uz viņa padotībā esošo iestāžu amatpersonām. Nākamās augstākās amatpersonas ir valsts ministrs, parlamentārais sekretārs un valsts sekretārs. Tiešās pārvaldes amatpersona ir augstāka pārvaldes amatpersona attiecībā uz visu tai padoto hierarhiski zemāku līmeņu tiešās pārvaldes amatpersonām. Pastarpinātās pārvaldes amatpersona ir augstāka pārvaldes amatpersona attiecībā uz visu tai padoto hierarhiski zemāku līmeņu pastarpinātās pārvaldes amatpersonām. Ja normatīvajā aktā nav noteikts citādi, amatpersonu padotību vienas publiskās personas ietvaros īsteno pakļautības formā. To amatpersonu hierarhiju, kuras darbojas dažādu publisku personu iestādēs (31.panta trešā daļa), nosaka normatīvie akti. Ja attiecīgajā normatīvajā aktā padotības forma nav noteikta, tā atbilst konkrētai funkcijai noteiktai padotības formai.
Sevišķi izdalamas: a) aizvietošana valsts pārvaldē; b) tiesības iegūt informāciju; c) dienesta pārbaudes tiesības; tiesības ierosināt disciplinārlietu; d) pilnvaru pārņemšanas tiesības; e) daļējas pilnvaru pārņemšanas tiesības; f) atbildība par pilnvaru pārņemšanu. Jālasa valsts pārvaldes likumu!!!
Valsts civildienesta jēdziens, tā uzdevumi un tiesiskais regulējums
Ir valsts profesionāli sagatavotu valsts ierēdņu nepolitisks kopums, ar kura palīdzību tiek panākta uzdota valsts funkciju un politisku lēmumu realizācija. Politiskam valdībam mainoties, civildienests ir pastāvīgs un uzkrāj sevī pieredzi un praksi, saglaba valstisko darbību pēctecību; civildienesta uzbūvi, komplektēšanu, kompetenci. Tiesiskās attiecības starp valsts un pašvaldību civiliestādem un civildienesta ierēdņiem, ierēdņu kandidātiem, valsts kalpotājiem un citam valsts amatpersonas.
Civiliestādes ir Valsts kanceleja, ministrijas, to pakļautībā un pārraudzībā esošas iestādes un pašvaldību iestādes, tiesu, prokuratūras un Valsts Kontroles iestādes, kā arī citas iestādes, kuru saraksta apstiprina MK. Ierēdņu un valsts kalpotāju amatau sarakstus un to darba samaksu nosaka īpaši MK noteikumi.
Civildienesta veidi: 1) vispārējais civildienests; 2) speciālizētais civildienests – ierēdņu pienākumus pilda diplomatiskos un konsulāros dienestos (ir atsevišķs likums). VID, Valsts tiesu ekspertižu birojs. Ir specifiskās prasības.
Civildienests balstas uz 3 pamatlīcējiem:
1) likumīgai valdībai lojāls civildienests (ieredņiem neatkarīgi no polit.simp/antip ir jāpildā likumi)
2) profesionāls civildienests – pārvaldes civildienests, prof kriteriji ir izšķirošie iecelšanā, atbrīvošanā utt. Ir nepārtraukti profesionāli jāpilnveidojās. Izveidota Valsts Administrācijas Skola Valsts Kanc pārraudzībā.
3) Politiski neitrāls civildienests – akcents uz to, ka nedrīkst pieļaut ietekmēšanu. Polit.kriterijiem nedrīkst būt noteicošiem, ir jānodala no polit.funkcijam.
…
Konspekts eksāmenām administratīvajās tiesībās 2007/2008 LU. Pārbaudīta kvalitāte.
- Administratīvās tiesības - konspekts eksāmenam
- Saliešu tiesa
- Tiešā un pārstāvnieciskā demokrātija - par un pret
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Ģimenes tiesības - konspekts
Konspekts augstskolai38
-
Administratīvās tiesības. Eksāmena jautājumi
Konspekts augstskolai10
-
Konspekts administratīvajās tiesībās
Konspekts augstskolai30
-
Konspekts Eiropas Savienības tiesībās - eksāmens
Konspekts augstskolai74
-
Konspekts no Torgāna grāmatas kontroldarbam Saistību tiesībās - atdošanas un atvasinājuma līgumi
Konspekts augstskolai55