26.Cilvēktiesību aizsardzības biroja struktūra un kompetence personas tiesību nodrošināšanā
Valsts cilvēktiesību birojs – patstāvīga valsts iestāde, kas veicina cilvēka un pilsoņa pamattiesību un pamatbrīvību ievērošanu LR atbilstoši Satversmei un Latvijai saistošiem starptautiskiem līgumiem cilvēktiesību jomā.
Uzdevumi:
sniegt sabiedrībai vispusīgu informāciju par cilvēktiesībām, veicinot šo tiesību atzīšanu un izprašanu, garantijām un pienākumiem,
Izskatīt jebkuru sūdzību par cilvēktiesību pārkāpumu. Izskata sūdzības par Satversmē, starptautiskajos līgumos cilvēktiesību jomā noteiktiem cilvēku un pilsoņu pārkāpumiem. Neizskata sūdzību, ja par pārkāpumu jau stājies spēkā tiesas spriedums civillietā, krimināllietā vai admin.lietā, kas celta pret to pašu personu un par to pašu pārkāpumu.
nekavējoties reaģēt uz cilv.ties. pārkāpšanas faktiem, noskaidrot pārkāpumu rašanās apstākļus, pētīt situāciju par cilvēktiesību ievērošanu valstī, izstrādāt programmas cilvēktiesību ievērošanas sekmēšanai, veikt tiesību normu analīzi, lai noskaidrotu to atbilstību Latvijai saistošiem starptautiskiem līgumiem cilvēktiesību jomā;
ne retāk kā reizi gadā sniegt Saeimai un MK rakstveida ziņojumu par biroja darbu un reizi ceturksnī – rakstveida pārskatu par aktuāliem cilvēktiesību jautājumiem.
Biroju vada direktors – pēc MK ierosinājuma uz 4 gadiem ieceļ amatā Saeima, direktoru atbrīvo vai atlaiž no amata Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā – atbrīvo: pēc paša vēlēšanās, sakarā ar iecelšanu citā amatā, veselības stāvokļa dēļ.
Atlaiž – ja notiesāts un spriedums stājies spēkā, par likuma pārkāpumu, kas saistīts ar biroja darbu, par apkaunojošu nodarījumu, par neatbilstību ieņemajam amatam.
Direktors apstiprina štatus un struktūru likumā noteiktajā kārtībā.
Birojam ir tiesības pieprasīt informāciju no valsts un pašvald.institūcijas, fiziskajā un juridiskajām personām. Par nesniegšanu atbildība saskaņā ar APK.
28.Publisko tiesību līguma jēdziens un veidi
Savā darbībā publiskā administrācija izmanto ne tikai vienpusēju gribas izpausmi, piem:AA, bet arī līgumus- aktus, kas pamatojas uz 2 pušu vienošanos.
Administratīvais līgums jeb publisko tiesību līgums – vienošanās starp publisko tiesību subjektiem vai publisko tiesību un privāto tiesību subjektu, kas tiek noslēgta, lai sasniegtu sabiedriskām interesēm pakārtotu mērķiAdm.līgums var tikt noslēgts:
1)saistībā sabiedrisko dienestu darbību- koncesijas līgums par ūdens apgādi, transportu, atkritumu izvešanu.
2)līgumi ar mērķi iegādāties, pārdot vai iznomāt īpašumu, lai ar tā palīdzību nodrošinātu sab.kārtību vai sniegtu sabiedriskos pakalpojumus.
3)vadības līgums-lai noformētu personāla atalgošanas attiecības(valsts institūcija un darbinieks-par piemaksu par noteikta darba izpildi- ar ierēdņiem). Adm.līgumā viens no subjektiem- publiska persona(vai publ.pers.pilnvarota pers.). Līguma priekšmets tieši saistīts ar publiskām interesēm.
Administratīvo līgumu veidi:
1.Horizontālie – puses nav padotas viena otrai(Sadarbības līgums starp 2 pašvaldībām)
2.Vertikālie – starp personām, kas atrodas subordinācijas attiecībās.
29.Publisko tiesību līguma noslēgšanas procedūras raksturojums
Administratīvais līgums jeb publisko tiesību līgums – vienošanās starp publisko tiesību subjektiem vai publisko tiesību un privāto tiesību subjektu, kas tiek noslēgta, lai sasniegtu sabiedriskām interesēm pakārtotu mērķi.
…
