Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
1. | Administratīvās tiesības – publisko tiesību nozare | |
2. | Tiesību iedalījums: privātās un publiskās tiesības ( interese, intereses tiesiskais regulējums). Doktrīnas par tiesību iedalījumu | |
3. | Administratīvās tiesības – patstāvīga publisko tiesību nozar | |
4. | Administratīvo tiesību sistēma. Administratīvo tiesību aktu sistēma, tās saikne ar administratīvo tiesību zinātni | |
5. | Administratīvo tiesību saikne ar citām tiesību nozarēm | |
6. | Administratīvo tiesību priekšmets | |
7. | Administratīvi tiesiskās regulēšanas galvenie virzieni valsts pārvaldē | |
8. | Sabiedriskās attiecības, kuras reglamentē administratīvās tiesības | |
9. | Administratīvo tiesību pētīšanas metodes | |
10. | Administratīvo tiesību regulēšanas metodes | |
11. | Administratīvo tiesību teorija un valsts pārvaldes teorija | |
12. | Administratīvo tiesību principi | |
13. | Administratīvo tiesību principa jēdziens. Principu iedalījums | |
14. | Administratīvo tiesību patstāvīgie (substantīvie) principi | |
15. | Administratīvo tiesību procesuālie (administratīvo tiesību normu realizācijas) principi. Valsts pārvaldes principi | |
16. | Administratīvo tiesību normas | |
17. | Administratīvo tiesību normas jēdziens | |
18. | Administratīvo tiesību normas struktūra | |
19. | Administratīvo tiesību normu klasifikācijas kritēriji | |
20. | Administratīvo tiesību normu iedalījums (klasifikācija) veidos | |
21. | Publisko tiesību līgums | |
22. | Sadarbības līgums | |
23. | Administratīvais līgums | |
24. | Deleģēšanas līgums | |
25. | Līdzdarbības līgums | |
26. | Administratīvi tiesiskās attiecības | |
27. | Administratīvi tiesiskās attiecības jēdziens | |
28. | Administratīvi tiesiskās attiecības struktūra | |
29. | Vertikālās administratīvi tiesiskās attiecības | |
30. | Horizontālās administratīvi tiesiskās attiecības | |
31. | Administratīvo tiesību normu sistematizācija | |
32. | Administratīvo tiesību normu sistematizācijas jēdziens | |
33. | Administratīvo tiesību normu inkorporācija | |
34. | Administratīvo tiesību normu kodifikācija | |
35. | Administratīvo tiesību normu sistematizācija un to saskaņošana ar Eiropas Savienības valstu administratīvo tiesību normām | |
36. | Administratīvo tiesību normu sistematizācijas problēmas Latvijas Republikā | |
37. | Valsts pārvaldes organizācija un tās tiesiskais regulējums | |
38. | Valsts pārvaldes sistēmas jēdziens. Publiskās pārvaldes institucionālā sistēma. Tiešās pārvaldes institucionālā sistēma. Pastarpinātās pārvaldes institucionālā sistēma. Publisko tiesību autonomie subjekti | |
39. | Valsts pārvaldes sistēmas elementi: valsts pārvaldes subjekts, valsts pārvaldes objekts, valsts pārvaldes subjekta un valsts pārvaldes objekta savstarpējās attiecības | |
40. | Valsts pārvaldes raksturojums: valsts pārvaldes aparāts, likumpakļautības raksturs, izpildu – rīcības darbība | |
41. | Valsts pārvaldes procesa jēdziens | |
42. | Valsts pārvaldes procesa tiesiskais regulējums | |
43. | Valsts pārvaldes metodes jēdziens, to iedalījums | |
44. | Valsts pārvaldes formas jēdziens, to iedalījums | |
45. | Valsts pārvaldes akti | |
46. | Valsts pārvaldes akta jēdziens | |
47. | Valsts pārvaldes akts un administratīvais akts. Pārvaldes lēmums | |
48. | Valsts pārvaldes aktu iedalījums | |
50. | Valsts pārvaldes aktiem izvirzāmās prasības | |
51. | Administratīvo tiesību subjekts - valsts pārvaldes iestāde | |
52. | Valsts pārvaldes iestādes jēdziens | |
53. | Valsts pārvaldes iestādes struktūra | |
54. | Valsts pārvaldes iestādes kompetence | |
55. | Valsts pārvaldes iestāžu iedalījums: valsts pārvaldes sistēmas struktūras un valsts pārvaldes iestāžu kompetences aspektos | |
56. | Administratīvo tiesību subjekts – Ministru kabinets | |
57. | Latvijas Republikas Ministru kabinets – Latvijas Republikas valdība | |
58. | Ministru kabinets – izpildvaras augstākā vispārējās kompetences valsts pārvaldes iestāde. Tiešās pārvaldes organizācija | |
59. | Ministru kabineta struktūra | |
60. | Ministru kabineta kompetence | |
61. | Ministru kabineta darbības vispārīgie noteikumi | |
62. | Administratīvo tiesību subjekts – ministrija, resors | |
63. | Latvijas Republikas ministriju vispārējs raksturojums | |
64. | Ministrijas struktūra | |
65. | Ministrijas kompetence | |
66. | Latvijas Republikas resoru (dienesti, pārvaldes, inspekcijas, aģentūru u.c.) vispārējs raksturojums | |
67. | Resora struktūra | |
68. | Resora kompetence | |
69. | Administratīvo tiesību subjekts – pašvaldības (pārvaldes institūcija) izpildiestāde | |
70. | Latvijas Republikas pašvaldības (pārvaldes institūcijas) izpildiestādes jēdziens. Pastarpinātās pārvaldes organizācija | |
71. | Pašvaldības (pārvaldes institūcijas) izpildiestādes struktūra | |
72. | Pašvaldības (pārvaldes institūcijas) izpildiestādes kompetence | |
73. | Pašvaldības (pārvaldes institūciju) izpildiestāžu izveidošanas un darbības tiesiskais regulējums | |
74. | Administratīvo tiesību subjekts – nevalstiska organizācija | |
75. | Nevalstiskas organizācijas jēdziens. Nodibinājumi, biedrības | |
76. | Nevalstisko organizāciju izveidošanas un darbības tiesiskais regulējums | |
77. | Nevalstisko organizāciju līdzdalība valsts pārvaldē | |
78. | Administratīvo tiesību subjekts - uzņēmumu, iestāžu, organizāciju, publisko tiesību autonomo subjektu, komercsabiedrību administrācija | |
79. | Uzņēmuma, iestādes, organizācijas, publisko tiesību autonomā subjekta, komercsabiedrības jēdziens | |
80. | Uzņēmumu, iestāžu, organizāciju, publisko tiesību autonomo subjektu, komercsabiedrību veidi | |
81. | Uzņēmumu, iestāžu, organizāciju, publisko tiesību autonomo subjektu, komercsabiedrību dibināšanas un darbības tiesiskais regulējums | |
82. | Uzņēmumi, iestādes, organizācijas, publisko tiesību autonomie subjekti, komercsabiedrības administratīvi tiesiskajās attiecībās | |
83. | Administratīvo tiesību subjekts – valsts civildienesta ierēdnis | |
84. | Valsts civildienesta vispārējs raksturojums | |
85. | Valsts civildienesta ierēdņa jēdziens. Valsts civildienesta ierēdņi. Specializētā civildienesta ierēdņi | |
86. | Valsts civildienesta ierēdņa tiesības un pienākumi | |
87. | Valsts civildienesta ierēdņa dienesta gaita | |
88. | Valsts civildienesta ierēdņa atbildība, tās piemērošanas kārtība | |
89. | Persona – administratīvo tiesību subjekts | |
90. | Personas statusa jēdziens | |
91. | Personas statusa tiesiskais regulējums | |
92. | Pilsoņa statuss administratīvi tiesiskajās attiecībās | |
93. | Nepilsoņa statuss administratīvi tiesiskajās attiecībās | |
94. | Ārvalstnieka, bezvalstnieka statuss administratīvi tiesiskajās attiecībās | |
95. | Bēgļa statuss administratīvi tiesiskajās attiecībās | |
96. | Administratīvo tiesību subjekti valsts pārvaldē aizsardzības, ārlietu, iekšlietu un tieslietu sfērās(nozarēs) | |
97. | Aizsardzības ministrijas struktūra un kompetence valsts politikas realizācijā aizsardzības sfērā | |
98. | Ārlietu ministrijas struktūra un kompetence valsts politikas realizācijā ārlietu sfērā | |
99. | Iekšlietu ministrijas struktūra un kompetence valsts politikas realizācijā iekšlietu sfērā | |
100. | Tieslietu ministrijas struktūra un kompetence valsts politikas realizācijā tiesu un tiesību sistēmu pārvaldē | |
101. | Administratīvo tiesību subjekti valsts pārvaldē sociālā, medicīniskās aprūpes, kultūras un izglītības sfērās | |
102. | Labklājības ministrijas struktūra un kompetence valsts politikas realizācijā sociālās nodrošināšanas, nodarbinātības sfērās | |
103. | Veselības ministrijas struktūra un kompetence medicīniskās aprūpes sfērā | |
104. | Kultūras ministrijas struktūra un kompetence valsts politikas realizācijā kultūras sfērā | |
105. | Izglītības un zinātnes ministrijas struktūra un kompetence valsts politikas realizācijā izglītības un zinātnes sfērās | |
106. | Administratīvo tiesību subjekti valsts pārvaldē ekonomikas, lauksaimniecības, satiksmes, vides aizsardzības reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, finanšu sfērās un sabiedrības integrācijas, un bērnu un ģimenes lietās | |
107. | Ekonomikas ministrijas struktūra un kompetence valsts politikas realizācijā ekonomikas, rūpniecības un būvniecības sfērās | |
108. | Zemkopības ministrijas struktūra un kompetence valsts politikas realizācijā lauksaimniecības, zivjsaimniecības un mežsaimniecības sfērās | |
109. | Satiksmes ministrijas struktūra un kompetence valsts politikas realizācijā transporta un sakaru sfērās | |
110. | Vides aizsardzības ministrijas struktūra un kompetence valsts politikas realizācijā vides aizsardzības sfērā. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas struktūra un kompetence. Finanšu ministrijas struktūra un kompetence valsts politikas realizācijā finanšu un budžeta pārvaldē | |
111. | Īpašu uzdevumu sabiedrības integrācijas lietās ministrijas struktūra un kompetence | |
112. | Īpašu uzdevumu e-pārvaldes lietās sekretariāts, tā struktūra, kompetence | |
113. | Bērnu un ģimenes lietās ministrijas struktūra un kompetence | |
114. | Kontrole un tās loma administratīvo tiesību subjektu likumīgas rīcības nodrošināšanā | |
115. | Kontrole – patstāvīgs valsts uzdevums | |
116. | Kontrole – likumīgas rīcības nodrošināšanas līdzeklis | |
117. | Valsts kontrole | |
118. | Konstitucionālā kontrole | |
119. | Parlamentārā kontrole | |
120. | Tiesu kontrole | |
121. | Vispārējā kontrole | |
122. | Nozaru kontrole | |
123. | Speciālā kontrole | |
124. | Masu mediju kontrole | |
125. | Sabiedriskā kontrole | |
126. | Administratīvo tiesību subjekts – tiesību sargs | |
127. | Administratīvo tiesību subjekts – Valsts cilvēktiesību birojs | |
128. | Valsts cilvēktiesību biroja struktūra un kompetence personas tiesību nodrošināšanā | |
129. | Tiesībsarga – Ombudsmena izveidošanas teorētiskie un tiesiskie aspekti | |
130. | Tiesībsarga – Ombudsmena kompetence | |
131. | Administratīvā pārkāpuma jēdziens | |
132. | Administratīvā pārkāpuma sastāvs | |
133. | Administratīvās atbildības jēdziens | |
134. | Administratīvais sods un admnistratīvais ietekmēšanas līdzeklis, to veidi |
Administratīvās tiesības (AT) ir tiesību nozare, kas regulē valsts pārvaldes institūciju un izpildvaras darbību. Objektīvā nozīmē AT ir tiesību normu kopums, kas regulē attiecības, kas veidojas valsts pārvaldes jomā un kas regulē valsts pārvaldes institūciju darbību. AT attiecības ir tiesiskās attiecības, kas veidojas un pamatojas uz AT normām. Tās ietver sevī savstarpējo atgriezenisko saiti starp subjektiem un sastāv no savstarpējām tiesībām un pienākumiem.
AT subjekti: Valsts, valsts varas institūcijas, pašvaldības un juridiskas un fiziskas personas. Persona tiek definēta kā juridisku tiesību un pienākumu nesējs, kas apveltīta ar tiesībspēju un rīcībspēju, var veikt juridiski nozīmīgu darbību un būt par tiesisko attiecību dalībnieku. Saskaņā ar Administratīvo aktu procesa noteikumu 40.3.p., persona, uz kuru administratīvais akts attiecas, ir administratīvā akta adresāts.
AT regulē tās attiecības, kas rodas valsts pārvaldes institūciju darbībā, kur viena puse ir valsts pārvaldes institūcija. Lai pārvaldes darbību sekmīgi veiktu, ir nepieciešams visa veida informatīvais nodrošinājums, materiālais nodrošinājums – sakaru līdzekļi, telpas utt., un tiesiskais nodrošinājums – tiesiskā kārtība un administratīvās tiesības.
AT ir apjomīgs normatīvo aktu kopums.
AT galvenais uzdevums ir:
-regulēt valsts iestāžu darbu, to organizatorisko struktūru, darbības metodes.
-veidot valsts pārvaldes attiecības ar citiem administratīvo tiesību subjektiem.
AT nosaka viennozīmīgu uzvedības modeli (veikt vai atturēties no darbības), dod valsts pārvaldes attiecību dalībniekiem brīvu uzvedības modeli konkrētās normas robežās.
AT normu definīcija tiek dažādos avotos interpretēta atšķirīgi. Vieni to interpretētu, kā normas, kuras izdod attiecību regulēšanai valsts pārvaldes jomā, citi to definētu kā vispārējus noteikumus cilvēka nepieciešamās vai pieļaujamās uzvedības noteikšanai, ko nosaka valsts un nodrošina valsts piespiedu līdzekļi. Ņemot vērā AT publisko raksturu, administratīvās tiesības ir vispārobligātas, tām ir imperatīvs raksturs un retāk ir sastopamas rekomendējoša rakstura normas.
AT normas, ņemot vērā to vispārobligāto raksturu, nav iespējams izmainīt savstarpēji vienojoties.
1.Tiesību iedalījums: privātās un publiskās tiesības ( interese, intereses tiesiskais regulējums). Doktrīnas par tiesību iedalījumu.
Privāto & publisko tiesību nošķiršanas teorijas
Privāto & publisko tiesību nošķiršanas problēma pastāv jau kopš tiesību dalījuma sākuma. Tika radīts liels skaits nošķiršanas teoriju, bet līdz mūsdienām „izdzīvojušas” ir tikai dažas. Trīs svarīgākās no tām ir:
1)interešu teorija- atšķir TN atkarībā no tā, kādas intereses tur ietvertas (publ- aizstāv valsti; priv- aizstāv indivīdu), bet ne vienmēr iespējams krasi nošķirt;
2)subordinācijas (pakļautības) teorija- nošķiršanas pamats ir T attiecībās esošas padotības attiecības. Daļēji pareiza. Arī publiskajās tiesībās var būt līdztiesiskas attiecības, piem., AT līgums starp valsts tiesību subjektiem; privātajās tiesībās var būt savstarpējās pakļautības attiecības- vecāki un bērni.
3)(Modificētā) subjektu teorija- nošķir pēc tā, kas & uz kādu ties. pamata darbojas; pēc tā kam ir subj. ties. & kam jurid. pienāk.
Vēl ir zināmas arī tādas teorijas kā:
4)tradīciju
5)kompetenču
6)pārstāvju…
Augstskolas- darbs ir iztrādāts atbilstoši augstskolas prasībām.!
Nav aplūkoti 79 jautājumi: 7., 8., 11., 12., 14., 15., 21.-25., 34.-36., 41.-43., 46., 47., 50., 53.-55., 61.-69., 72., 73., 76.-82., 86., 87., 89.-91., 93.-96., 98.-104., 107., 108., 110.-116., 115.-130.
- Administratīvās tiesības - eksāmena atbildes
- Noslēguma pārbaudījumu jautājumi sociālajā politikā
- Tiesību aizsardzības iestādes
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Mazākumtautību (nacionālo minoritāšu) tiesības
Konspekts augstskolai2
-
Starptautiskās kara (humanitārās) tiesības un starptautiskie krimināltribunāli
Konspekts augstskolai3
-
Tiesību pamatu atbildes uz kontroljautājumiem
Konspekts augstskolai9
-
Tiesību teorijas eksāmena jautājumi
Konspekts augstskolai25
-
Tiesības
Konspekts augstskolai18