1.Kādos gadījumos administratīvā lietas izskatīšana tiesā tiek garantēta saskaņā ar civilo tiesību un pienākumu noteikšanu un kādos – saskaņā ar kriminālapsūdzības izvirzīšanu?
Noteicošais nav tas, kāda kvalifikācija attiecīgajai lietai piešķirta iekšējās tiesībās, noteicošā ir lietas būtība. Ja lieta ir saistīta ar svarīgām personas problēmām, pat ja tās rodas attiecībās ar publisko varu, tai ir jābūt pakļautai tiesas izskatīšanai.
Ārpus “civiltiesiskā rāmja” atrodas tādi lēmumi, kas saistīti ar nodokļiem (izņemot soda uzlikšanu), imigrāciju un emigrāciju, vīzas izsniegšanu, uzturēšanās atļaujām, vēlēšanu tiesībām, augstu amatu ieņemšanu, pieejamību valsts civildienestam.
Lēmumi par sociālajiem pabalstiem, tagad tiek uzskatīti par civilām.
Svarīgi ir lai no attiecīgās dalībvalsts normatīvajiem aktiem izrietētu attiecīgās tiesības un pienākumi.
Civillietām. Tiesības uz atlīdzinājumu – ikviens ir tiesīgs prasīt atlīdzinājumu par mantisku zaudējumu, kas viņam nodarīts ar adm. aktu vai iestādes fakt. rīcību (APL, 92.p.). Personu civiltiesību, darba tiesību, ģimenes tiesību u.c. tiesību un likumīgo interešu aizsargāšanu, ja tie vai tas saistīts ar iestādes izdoto administratīvo aktu.
Principi: 1) jāpastāv nacionālās tiesībās atzītam strīdam par civilajām tiesībām un pienākumiem; 2) strīds var pastāvēt kā starp privātpersonām, tā arī starp privātpersonu un valsts institūciju; 3) civilajām tiesībām un pienākumiem jābūt šā strīda priekšmetam; 4) strīda iznākumam izšķiroši jāietekmē personas privāttiesības un pienākumi.
Krimināllietām 3 pamatkritēriji: 1) kā to klasificē dalībvalsts; 2) kāds ir pārkāpuma raksturs; 3) cik bargs ir uzliktais sods. Jābūt vismaz 1 kritērijam. P. ECT - ja par lietu paredzēta brīvības ierobežošana – kr/lieta. LAPK – arests.…
