• Zaudējumu atlīdzināšanas pieprasīšanas process:
1) Vienlaicīgi ar iesniegumu par administratīvā akta vai faktiskās rīcības apstrīdēšanu;
2) Iesniedzot iesniegumu pēc tam, kad ir pabeigta attiecīgās administratīvās lietas izskatīšana pēc būtības (ir stājies spēkā augstākas iestādes lēmums, un tas nav pārsūdzēts, ir stājies spēkā tiesas spriedums). Tad iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu iesniedz tai iestādei, kas nodarījusi zaudējumu.
• Iesniegumā norāda faktus, kas, pēc iesniedzēja domām, pamato tiesības uz zaudējuma atlīdzinājumu, var norādīt arī pierādījumus, kas apliecina zaudējuma nodarīšanas faktu un zaudējuma apmēru.
• Termiņš: gada laikā no dienas, kad tā uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par zaudējumu, bet ne vēlāk kā 5 gadu laikā no iestādes prettiesiskā administratīvā akta spēkā stāšanās vai prettiesiskas faktiskās rīcības veikšanas dienas. Termiņu var atjaunot, pēc motivēta lūguma, ja nokavēšanas iemeslu atzīst par attaisnojamu.
• Iestāde pārsūta iesniegumu augstākai iestādei vai, ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, iesniegumu izskata attiecīgā tiešās pārvaldes iestāde.
• Lēmums par zaudējuma atlīdzinājumu nav apstrīdams, bet ir pārsūdzams tiesā saskaņā ar Administratīvā procesa likumu.
• Iestādes lēmums vai tiesas nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu ir vērsts pret attiecīgo publisko tiesību juridisko personu (Latvijas Republiku, pašvaldību u.c.), nevis amatpersonu (lai amatpersonas nebaidītos pieņemt lēmumus) vai iestādi (iestādes budžets paredzēts tās funkciju veikšanai). No vainīgās amatpersonas regresa kārtībā var prasīt zaudējumua atmaksu, ja tā rīkojusies tīši vai ar rupju neuzmanību.
…