Administratīvā procesa tiesības

1.Administratīvā procesa jēdziens.
Administratīvais process ir likumā noregulēta kārtība, kādā privātpersona var apstrīdēt valsts iestādes izdotu administratīvu aktu un pārsūdzēt to tiesā.
Juridisko terminu “administratīvais process” gan Latvijā, gan ES valstīs dažkārt lieto gan plašākā, gan šaurākā nozīmē. Šaurākā un visbiežāk lietotā nozīmē ar to tiek saprasta individuālo aktu izdošanas kartība.
Plašākā nozīmē ar administratīvo procesu saprot gan individuālo, gan vispārsaistošo valsts pārvaldes aktu izdošanas kārtību. Dažu valstu administratīvo procesu likumi, ietver gan vispārsaistošo aktu, gan individuālo lēmumu izdošanas kārtību. Taču vairākumā valstu administratīvā procesa likumos un juridiskajā literatūrā administratīvais process nozīmē tikai individuālo lēmumu pieņemšanas un administratīvo aktu izdošanas kārtību.
No 01.02.04. ir spēkā APL, kas regulē administratīvās attiecības starp valsts pārvaldes iestādēm un privātpersonu. APL nodrošina privātpersonas aizsardzību pret ierēdņu un amatpersonu patvaļu, paredzot efektīvi un īsā laikā apstrīdēt un pārsūdzēt izdoto administratīvo aktu vi iestādes faktisko rīcību.
Bet no otras puses Administratīvā procesa centrā atrodas administratīvais akts, kas ir galvenais valsts rīcības instruments pret indivīdu. Blakus tam minami arī faktiskā rīcība un publisko tiesību līgums.
Administratīvais process definē valsts un privātpersonas attiecības, un to var uzsākt jebkura no abām pusēm.

2.Administratīvā procesa būtība un veidi.
Administratīvais process ir likumīgs un tiesisks mehānisms kā iedzīvotājs var realizēt savas Satversmē garantētās tiesības.
Administratīvā procesa nepieciešamību nosaka vairāki faktori: 1)tiesiskai valstij ir pienākums ieviest tiesiskas valsts principiem atbilstošu administratīvo procesu. Administratīvajam procesam ir arī liela ietekme uz valsts ekonomiku, jo ar dažādu administratīvo aktu izdošanu tiek regulētas indivīda attiecības ar valsti. Valsts interesēs ir radīt situāciju, kurā valsts darbība ir prognozējama un uzņēmējs var paļauties, ka pieņemtie lēmumi netiks atcelti vai grozīti.
Tādējādi Latvija ir ieviesu jaunu administratīvo procesu, lai nodrošinātu savas darbības atbilstību demokrātiskas un tiesiskas valsts principiem.
Administratīvais process lielākā vairuma gadījumos ir rakstisks process, bet tas neizslēdz gadījumus, kad tas varētu būt citāda veida rīkojums, respektīvi, AA var tik izdots kā rakstiski, tā mutiski, kā arī zīmju valodā, ar konkludentām darbībām.
Jebkurā gadījumā personai vienmēr ir tiesības saņem AA rakstveidā.

3.Administratīvā procesa mērķi un uzdevumi.
Administratīvā procesa pamatmērķi ir šādi:
*nodrošināt demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipu, it sevišķi cilvēktiesību, ievērošanu konkrētās publiski tiesiskajās attiecībās starp valsti, no vienas puses, un personu, no otras puses;
*pakļaut neatkarīgas, objektīvas un kompetentas tiesu varas kontrolei izpildvaras darbības, kuras attiecas uz konkrētām publiski tiesiskajām attiecībām starp valsti un personu;
*nodrošināt tiesību normu tiesisku, precīzu un efektīvu piemērošanu publiski tiesiskajās attiecībās.
Uzdevumi:
Vispirms ir jābūt skaidrai izpratnei par administratīvā procesa uzdevumiem. Tieši šo problēmu apgāja padomju tiesību zinātnieki, kuri aizstāvēja ideju par šādas tiesību nozares izveidošanu padomju tiesību sistēmā. Tā viens no šīs idejas aizstāvjiem prof. V.Sorokins savā grāmatā, kurā viņš aizstāv administratīvi procesuālo tiesību kā patstāvīgas tiesību nozares izveidošanas nepieciešamību.
Latvijas tiesību teorija šajā jautājumā trīsdesmitajos gados bija pavirzījusies tālāk. Tā prof. K.Dišlers, runājot par administratīvā procesa uzdevumiem, norādīja, ka administratīvā procesa uzdevums ir ne tikai aizstāvēt kādas personas subjektīvās tiesības, bet arī novērst likumu un saistošo noteikumu pārkāpumus kādas administratīvās iestādes vai amatpersonas darbībā. Tagad šie uzdevumi ir iestrādāti jaunajā APL, un tie ir ne tikai aizstāvēt kādas personas subjektīvās tiesības, bet arī novērst likumu un saistošo noteikumu pārkāpumus kādas administratīvās iestādes vai amatpersonas darbībā. Administratīvā procesā nav sacīkstes principa, jo administratīvā procesa uzdevums ir aizsargāt privāto tiesību subjektus no publisko tiesību subjektu izdarītiem viņu tiesību un likumisko interešu aizskārumiem.

4.Administratīvā procesa principi.
Ar mērķi panākt, lai valsts pārvaldes akti nodrošinātu taisnīgumu indivīdu un valsts pārvaldes institūciju attiecībās un tiktu nodrošināti vienoti indivīda aizsardzības standarti visās dalībvalstīs, Eiropas Padomes Ministru komiteja vairākās rezolūcijās rekomendējusi Eiropas Padomes dalībvalstīm tiesību un pārvaldes praktiskajā darbībā vadīties no šajās rezolūcijās noteiktajiem principiem. Būtiskākie no šiem principiem ir sekojoši: skat likuma 4 – 14.pantu.

…