Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
1. | Administratīvā procesa tiesības - patstāvīga publisko tiesību | |
2. | Administratīvā procesa tiesību avoti | |
3. | Administratīvā procesa principi | |
5. | Administratīvā procesa stadijas | |
6. | Termiņi administratīvajā procesā | |
7. | Administratīvā procesa subjekti | |
8. | Administratīva akta jēdziens un pazīmes | |
9. | Admiistratīvais process iestādē. Tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādē | |
10. | Administratīvā akta apstrīdēšana | |
12. | Administratīvais process tiesā | |
14. | Izpilde administratīvajā procesā |
1. Andis uzskata, ka ir tāds pats jautājums kā Adm.Tiesību 1. jautājums
1.Administraffvūs tiesības (A T) patstāvīga publisko tiesību nozare.
AT kā publiskās tiesības ir Latvijas tiesību sistēmas viena nozare, kura iekļauj sevī tiesību normu kopumu, kas regulē īpašu sabiedrisko attiecību grupu. AT normu īpatnība ir tā, ka tās rodas, attīstās un izbeidzas valsts pārvaldes sfērā. AT ir publisko tiesību nozare, kas apvieno lō tiesību normu grupu, kura ir domāta, lai regulētu tās sabiedriskās attiecības, kas rodas sakarā ar izpildvaras praktisku realizāciju. AT kā publisko tiesību nozarei ir divas lomas:
AT ir akadēmiskā disciplīna;
AT kā publisko tiesību nozare ir zinātniska disciplīna.
Abas šīs disciplīnas atrodas savstarpējā mijiedarbībā. Publisko tiesību zinātne veido publisko tiesību teorētiskos aspektus, kas palīdz izprast publisko tiesību būtību. AT kā akadēmiska disciplīna palīdz studentiem praktiskā darbā. Mācību kurss un prakse noder par pētījumu bāzi tālākai publisko tiesību attīstībai.
AT ir tiesību normu kopums, kas nosaka publisko iestāžu struktūru, šo publisko iestāžu darbības kārtību un privātpersonu attiecības ar publiskām tiesībām. AT normas kā publisko tiesību normas liek publicētas un i/ziņotas šādos veidos:
likumdevēja normatīvajos aktos (likumos);
pārvaldes un izpildinstitūciju normatīvajos aktos (noteikumos,
nolikumos, instrukcijās, u.c. juridiskos aktos).
Saeima ir tiesīga pieņemt likumus ar administratīvo tiesību u.c publisko tiesību normām, arī MK kā pārvaldes institūcija tiesīga pieņemt noteikumus, kam ir likuma spēks, AT pielieto jēdzienos1 AT institūts; pārvaldes institūcijas.
Institūts (tiesību), piem., administratīvā atbildība ir tiesību institūts. Valsts policija ir pārvaldes institūcija. Reizē policija arī ir tiesību aizsardzības iestāde. Ikviena administratīvā iestāde reize ir arī publiskā iestāde. Ne visas sabiedriskās attiecības pārvaldes sfērā ir administratīvi tiesiskās attiecības. Piem., tās attiecības, kas veidojas nevalstisko organizāciju darbībā, komercijas un uzņēmējdarbības. kā arī daudzo partiju funkcionēšanas rezultātā nav administratīvās attiecības. Daudzveidīgā sabiedriskā attīstība ārzemes nosaka atšķirīgu administratīvi tiesisko veidošanos. Savā laikā vislabākās AT attiecības attīstījās Francijā, kur bija izveidots spēcīgs administratīvais aparāts un birokrātija. Vēlāk Šo franču pieredzi pārņēma Vācija un Anglija. …
2. Administratīvā procesa tiesību avoti. Tiesību avoti – forma, kas satur uzvedības priekšrakstus, lai ar to palīdzību un atbilstoši kuriem realizē valsts pārvaldi. Tiesību avotu lielākais daudzums ir tiesību akti. Administratīvā akta definīcija noteikta Administratīvo aktu procesa noteikumu 5.punktā: „Administratīvais akts ir tiesību akts, ko publisko tiesību jomā izdod iestāde un kas attiecas uz individuālu juridisko vai fizisko personu, nodibinot, grozot, konstatējot vai izbeidzot konkrētas tiesiskas attiecības. Administratīvie akti nav iestādes iekšējie lēmumi, izņemot iestādes vai tās darbinieku, vai tai pakļauto personu tiesiskā statusa nodibināšanu (vai maiņu) un disciplināro sodīšanu. Administratīvie akti nav arī politiskie lēmumi”.Iestāde un tiesa adm.procesā piemēro ārējos aktus, starptautisko tiesību normas, kā arī vispārējos tiesību principus, arī adm.proc.principus (personas tiesību ievērošanas pr., vienlīdzības, tiesiskuma, tiesību normu saprātīgas piemērošanas, patvaļas aizlieguma, tiesiskās paļāvības, likuma atrunas, demokrātiskās iekārtas, samērīguma, likuma prioritātes principus). Judikatūri - Eiropas Cilvēktiesību tiesas, Eiropas Kopienas tiesas spriedumi. Nac.valsts tiesu spriedumi (Satversmes tiesas, Augstākās tiesas Senāta). ES regulas –līdz ar iestāšanos ES, regulas kļūst par daļu no Latvijas tiesību sistēmas. Regulas ir juridiski saistošas, tās ir vispārīgi un tieši piemērojamas (Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 249.panta 2.daļa). Tas nozīmē, ka tās regulē nenoteiktu skaitu gadījumu un visās dalībv.attiecināmas uz nenoteiktu personu loku. Spēkā stājušās regulas to darbības ziņā ir vispārēji tieši saistošas regulācijas subjektam, nav nepieciešami arī kādi īpaši dalībvalstu ieviešanas akti. Regulām piemīt tiešās piemērojamības efekts gadījumos, kad regulā esošais nosacījums ir saturiskā ziņā skaidrs, nav saistīts ar citiem nosacījumiem un nav atkarīgs no Kopienas institūciju vai dalībvalstu turpmāk veiktiem normas ieviešanas pasākumiem. Nosacīti regulas var dēvēt par Eiropas Kopienas likumiem. Direktīva – ES dalībvalstu tiesību avots. Direktīva nac.tiesības ir jāievieš pilnībā. Direktīva dod iespēju izvēlēties direktīvas ieviešanas paņēmienus un līdzekļus. Vispārīgi AT avotus var raksturot šādi: konstitūcijas, likumi (gan konstitucionālie, gan parastie), deleģētas likumdošanas akti un likumpakļauti akti kā administratīvi – tiesiski akti, adm.lēmumi – precedenti, tiesu precedenti (gan vispārējas jurisdikcijas, gan augstāko administratīvo tiesu), paražas (galvenokārt, anglosakšu sistēmā), starptautiskie līgumi.
- Administratīvā procesa tiesības
- Konstitucionālās tiesības
- Mazākumtautību (nacionālo minoritāšu) tiesības
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Administratīvā procesa tiesības
Konspekts augstskolai5
-
Administratīvā procesa tiesības
Konspekts augstskolai25
-
Eksāmenu atbildes administratīvā procesa tiesībās
Konspekts augstskolai25
-
Administratīvā procesa tiesības
Konspekts augstskolai6
-
Administratīvā procesa tiesības
Konspekts augstskolai34