Administratīvā procesa tiesības

Administratīvā procesa (AP) jēdziens: AP ir procesuālās tiesības, kas nosaka to, kādā veidā ir realizējamas materiālās normas, katrreiz pieņemot individuālus lēmumus. AP pamatjēdziens ir administratīvais akts (AA). Normatīvais akts ir piemērojams , atšķirībā no individuālā akta, vairākkārtīgi. AP attiecas uz jebkuru tiesisku attiecību, kas rodas starp valsti un indivīdu.
Pirms Administratīvā procesa likuma (APL) izstrādes un spēkā stāšanās nebija vienotas likumdošanas aktu, kuri regulētu visas tiesiskās attiecības, kas rodas starp indivīdu un valsti. Bija normas atsevišķos likumdošanas aktos, bet visaptverošu jēdzienu, tādu kā, piemēram, administratīvais akts, nebija.1995.gada MK noteikumi “Administratīvā akta procesa noteikumi”. Ir nepieņemami, ka MK noteikumi regulē lēmumu pārsūdzēšanu tiesā. Ar APL spēkā stāšānos tika izveidota vienota kārtība lēmumu pārsūdzēšanai tiesā. Labāk, ja vienāda kārtība ir lēmumu pārsūdzēšanā gan tiesā, gan iestādē.

Administratīvais akts.

AA ir 5 obligātās pazīmes:
1) Tiesību akts. Tiesību akts ir tāds akts, kurš ir ticis pieņemts, piemērojot tiesību normas.
2) Izdod publisko tiesību jomā - šī pazīme sniedz atbildi uz jautājumu, kādā tiesību jomā akts ir ticis izdots.
3) Izdod iestāde. APL iestāde var būt bez savas infrastruktūras, pat atsevišķs inspektors uz mopēda, galvenais, lai būtu pilnvaru apjoms noteiktu funkciju veikšanai, valsts varu realizējot. Nav pilnvarojuma, nav akta. Šaubu gadījumā ir paredzēts mehānisms, kā lēmumu pārsūdzēt.…