Administratīvā procesa tiesības publisko tiesību nozarē.
APT ir salīdzinoši jauna ties. nozare, kuras rašanos noteica fakts, ka pārvaldes, publisko adm. darbību sāka regulēt specifiskas, adm. tiesiskas normas. Pirms tam adm. darbu, pārvaldi regulēja vispārēja rakstura tiesību normas, kuras bija saistošas arī daudziem citiem tiesību subjektiem.
Interese – individuāli privātā vai privātpersonas.
Ierēdnim nav savu interešu, tas lojāli kalpo publiskai pārvaldei un tā vispirms nodrošina cilvēktiesības. Lielbritānijā adm. lietas tiek izspriestas vispārējās jurisdikcijas tiesās, turpretī Francijā (šeit bija arī APT aizsākums) un Vācijā tiek izveidotas adm. tiesas. Latvijā ir tendence pārņemt Vācijas pieredzi. Šeit ir tiesību normu kopums, kas reglamentē pirmām kārtām valsts pārvaldes sistēmas organizēšanu, dažādu šīs sistēmas elementu attiecības starp pārvaldes iestādēm un indivīdiem, pilsoņiem un organizācijām. APT normas rodas valsts pārvaldes organizēšanas un izpildu darbības procesā, un tās regulē valsts pārvaldes, publiskās administrācijas, izpildvaras institūciju organizēšanu, funkcijas, pilnvaras, darbības formas un metodes. APT subjekti ir daudzveidīgi un daudzskaitlīgi. APT regulē valsts pārvaldes, publiskās administrācijas institūciju darbību un sabiedriskās attiecības, kurās viens subjekts parasti ir valsts pārvaldes iestāde, pārējie – valsts pārvaldes iestādes, sabiedriskās un politiskās organizācijas, indivīdi un pilsoņi. Atkāpjoties no tā, ka APT ir vairākuma tiesības, tas tomēr ir paredzētas cilvēktiesību aizsardzībai un nodrošināšanai. Tas ir cieši saskaras ar konstitucionālajām un pašvaldību tiesībām.
Administratīvā procesa principi.
APL 4.–14.pants
Princips ir kādas teorijas, mācības vai zinātnes, kā arī cilvēka pārliecības un darbības vadoša ideja. Princips var būt arī pamatnostādne, kas veidojas teorētisko paņēmienu, spriedumu rezultātā; tā var būt starp diviem vai vairākiem indivīdiem likumdevēja orgānu vai tiesnešu praksē panākta, jurid. doktrīnās pieņemta. Principiem ir divējāda daba, piemēram, vienlīdzība izskatot konkrētu adm. lietu. Vai tiek pieņemts, ka visas personas ir vienlīdzīgas? AP tiek piemēroti likumā 1.daļas minētie principi un likumā neminētie – atklātie, atvasinātie un attīstītie iestāžu un tiesu praksē, kā arī ties. zinātnē.
Principi ES kontekstā.
Tiesību prakse – Eiropas cilvēktiesību tiesa, taisnību tiesa jeb Courts of Justice. Mūsu tiesībās svarīgākais, vadošais princips ir tas, kurš ierakstīts ties. aktos. Salīdzinoši grūti, pat neiespējami panākt vienotā Eiropas telpā vienotu doktrīnu par principiem, lai to varētu panākt ir vajadzīga Eiropas funkcionēšana jaunā statusā, jaunā savienībā pēc kandidātvalstu uzņemšanas un jāpacietē zināmam funkcionēšanas laikam. Mainas pārstāvniecības, suverenitātes jautājums, kā arī mainīsies tiesu kompetences jautājums. AP principi ir nepieciešami “labai administrācijai”: civildienests, publiskās pārvaldes institucionālā sistēmā, attiecīgie pieņemtie likumi. ES uzdod jautājumu, kas ir “laba administrācija”? Ties. sistēmā tiesneši uzskata, ka tā ir gadījumā, kad lieta netiek pārsūdzēta. Jurid. doktrīnā – neviens no juristiem teorētiskā aspektā nav šo jēdzienu definējis. Viennozīmīgi atbildēt nevar. Uz “sliktu administrāciju” ES ir norādījis ombusmenti. Ombusmenta indivīds neatrisina jautājumu nacionālā līmenī. Tiesa pārbauda administrācijas rīcību, izdoto adm. aktu, bet nevar likt vienlīdzības zīmi starp prettiesisku aktu pret labu vai sliktu administrāciju. Ja cilvēks ir sūdzējies par administrāciju nacionālajā līmenī vai ES tiesā – atzīts, ka tā ir sliktā administrācija. Ombusments noformulēja kas ir slikta administrācija, bet neviens neņēmās noformulēt, kas ir laba.
Latvijā “laba administrācija” ir arguments, pamatojums, kāpēc vajadzīgs Valsts pārvaldes iekārtas lik., Civildienesta lik. un APL. Akcents uz tiesu aktu sistēmas sakārtošanu. Amatpersona ir labas administrācijas sastāvā.…
