9. Administratīvās tiesvedības sistēma Latvijā
&
10. Administratīvais process tiesā
APL pieņēma 2001 gadā, bet vairākkārtīgi atlika spēkā stāšanos – līdz 2004.gadam. Ar APL izveidoja jaunu tiesu varas bloku – Administratīvās tiesas. Sākumā bija Administratīvā tiesa tikai Rīgā, pēc tam arī citās pilsētās uztaisīja 5 tiesu namus (administratīvo rajonu tiesu ietvaros, kas izvietoti pēc reģionālā principa – Rēzekne, Valmiera, Jelgava, Liepāja, Rīga).
Apgabaltiesa un Augstākā tiesa gan Latvijā ir tikai viena.
Administratīvās tiesas pirmās sāka strādāt pēc tīrā instanču modeļa – rajona tiesas skata rajona lietas, tad skata Administratīva apgabaltiesa & tad Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments. Pirmā sāka skatīt secīgi. (Augstākās tiesas palātu kā apelācijas instanci likvidēs. Augstākā tiesa skatīs pēc Apgabaltiesas bez izņēmuma).
Tomēr, piemēram, Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt uzreiz Apgabaltiesā, bet vēlēšanu komisijas - uzreiz Augstākajā tiesā (ārpus klasiskās shēmas, atkarīgs no īpašo lēmumu veida). Iekšlietu ministrijas “melno sarakstu” arī var skatīt tikai Augstākajā tiesā, jo tur ir tiesnesis ar augstāku piekļuvi drošības jautājumiem.
Ir arī izņēmumi, kur Administratīvā rajona tiesas spriedums ir galīgs – par patvērumu (Patvēruma likums) – lai ātri varētu pieņemt lēmumu (dot patvērumu vai izraidīt).
Ir arī lietu kategorijas, kur Administratīvās apgabaltiesas lēmums ir galīgs (speciālās jomas normatīvajos aktos minēts).
Šobrīd lielākā daļa lietu tiek skatītas 36 mēnešu periodā. Administratīvajā apgabaltiesā ir sastrēgums, tur skata samērā ilgi.
Administratīvajā procesā pirmajā parādījās rakstveida process, tikai tad pārējos. Administratīvajā apgabaltiesā process vienmēr ir rakstveidā, rajona tiesā – gan, gan.
…
