1. AP jēdz., būtība, uzdevumi, nozīme. Ar AP saprot Aa izdošanas apturēšanas un pārsūdzēšanas kārtību. AP t-as – kārtība, kā, izejot AP stadijas var panākt materiālo t-u normu īstenošanu, tās t-as, kas nosaka A lietas virzību. AP t-as nosaka, kā valsts pārvalde konkrētā gadījuma rīkoties pret indivīdu un kāds ir indivīda t-as neatkarīgā tiesā pārbaudīt šīs rīcības tiesiskumu. AP iestādē ir tāda pārvaldes institūc.darbība, kuru rezult. tiek izdoti Aa, kas tieši skar fiz. vai jur. pers. t-as un pienāk. AP tiesā ir tāda tiesas darbības kārtība, kuras rezult. pārbauda valsts institūc.izdota Aa tiesiskumu. Ar AP studiju kursu saprot to izdošanu, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas procesu. AP nodrošina procesuālo taisnīgumu starp valsti un indivīdu. Ja Aa ir pārkāpums, tad tiesai ir jānoskaidro vai tas ir būtisks vai nebūtisks. Būtisks ir tāds, kas varētu ietekmēt lēmumu. AP nodrošina arī valsts varas dalīšanas principa ievērošanu attiecībā uz izpildvaru un tiesu varu, jo izpildvaras rīcība tiek pakļauta tiesu varas kontrolei. AP noris starp iestādi , kura apveltīta ar noteiktām publ.varas pilnvarām un fizisko vai privāto t-u j-ko pers. kā arī AP noris strap iestādēm risinot piekritības jaut. AP nodrošina valts darbības efektivitāti. Tas nodrošina NA vienveidību, precīzu un jur.pareizu piemērošanu. AP nodrošina „procesuālo taisnīgumu” starp valsti un indivīdu.…