Eiropas valstis jauno laiku sākumā.
1. Valdnieki tiecas pēc absolūtas varas.
• Viduslaiku valdnieku politika bija atkarīga no kārtu gribas
• ~15.gs. valdnieku vara uzlabojās; viņi centās īstenot politiku pēc saviem ieskatiem, būt patstāvīgāki un arvien retāk rēķinājās ar kārtu karaspēku.
• Ievieš algotņu karaspēku
• Uzlabo nodokļu iekasēšanas kārtību
• Valdnieki izdeva vienotus likumus, nodrošināja to izpildi, sprieda tiesu, organizēja saimniecību.
2. Francija ceļā uz absolūtismu.
Francijas karaļi tiecas pēc varas nostiprināšanas.
• 15.gs.b. Francijas karalis Luijs (11.) pabeidza apvienot Francijas zemes.
• Neiedomājami lieli nodokļi
• Valdnieka un kārtu cīņa par varu īsti izvēršas 16.gs.s
• Fransuā (1.) laikā vairs nesasauc ģenerālštatus. Svarīgākās lietas lemj karaļa padome. Likumīgs karalis-pēc saviem uzskatiem.
• 16.gs.2.p. neapmierinātība ar karaļa politiku- uz āru ilgstošās bruņotās cīņās.
3.Stiprās karaļa varas pretinieku cīnās pilsoņu karos.
4.Absolūtisms uzvar.
• 17.gs.2.p.- izšķirošs trieciens stipras karaļa varas pretiniekiem.
• Pie varas tai laikā un valsti vada karaļa ministrs kardināls Rišeljē. Talantīgais politiķis un valsts interešu aizstāvis.
• 1624.-1642. Rišeljē īsteno daudzus pasākumus, lai salauztu aristokrātijas pretestību.
• Svarīgākais ir panākt, lai vakstī būtu spēcīga un karalim paklausīga muižniecība.
• Par valsts provinču pārvaldniekiem Rišeljē nozīmēja karalim uzticamus ierēdņus- intendantus, kuri uzraudzīja likumu ievērošanu.
• Tika izdots edikts par divkaujām. Asinis drīkstēja izliet tikai karaļa dienestā.
• Rišeljē laikā tika dibinātas tirdzniecības kompānijas, izvērsta cīņa par kolonijām, noslēgti Francijai izdevīgi tirdzniecības līgumi. Saimniecības uzplaukums.
• Rišeljē sekmēja spēcīgas kara flotes izveidi.
• Ārpolitikā aizstāvēja visas valsts intereses.
• 1643.g. tronī nāk Luijs (14.), kas saņem valsti ar neierobežotu karaļa varu, ko nodrošināja stiprs karaspēks un uzticami ierēdņi.
…
