Abinieki spēj elpot ar plaušām, žaunām un ādu. Žaunas funkcionē tikai kurkuļa stadijā.
Pieaugušiem abiniekiem ir pāra plaušas, kas pēc uzbūves atgādina maisus ar krokotām iekšējām sienām. Plaušas atveras balsenes- trahejas kamerā un beidzas ar spraugu mutes- rīkles dobumā. Uz balsenes-trahejas sienām atrodas balss saites.
Pieauguša abinieka un kāpura asinsrites ir atšķirīgas. Kāpura stadijā asinsrites sistēma ir līdzīga zivju asinsritei- ir 1 asinsrites loks un divkameru sirds ar vienu priekškambari un vienu kambari.
Pieaugušiem abiniekiem ir 2 asinsrites loki un 3 kameru sirds, mazais asinsrites loks iet uz plaušām, lielais- uz ķermeni. Sirdij ir 2 priekškambari, kam ir kopēja atvere kambarī. Elpojot ar plaušām, arteriālās asinis ieplūst kreisajā priekškambarī, labajā priekškambarī nonāk arteriālas asinis, kas skābekli uzņēmušas caur ādu, un venozās asinis - no visa ķermeņa. Asinis daļēji sajaucas kambarī.
Ilgstoši pārtraucot elpošanu, palielinās venozo asiņu pieplūdums galvas smadzenēm un pazeminās vielmaiņas līmenis, dzīvnieks spēj pāriet sastinguma stāvoklī. Asinsrades orgāns ir sarkanās kaulu smadzenes.Abinieki ir aukstasiņu dzīvnieki.
Galvenais izvadorgāns ir nieres- kompakti pāra orgāni, kas atrodas mugurkaula sānos krustu skriemeļu apvidū, bet liela nozīme ir arī ādai. Kāpuriem funkcionē galvas niere, bet metamorfozes laikā attīstās vidukļa niere. No nierēm atiet urīnvadi, kas nepāriet urīnpūslī, bet beidzas kloākā, no kloākas atiet īpaša atvere uz urīnpūsli.Uz nierēm atrodas virsnieru dziedzeri, kuru izdalītie hormoni regulē filtrācijas intensivitāti.
…