Šajā referātā es ne tik daudz apskatīšu pašas Abesīnijas krīzes norisi (karadarbību), bet vairāk pievērsīšos Itālijas un Lielbritānijas un Francijas attiecībām gan pirms šīs krīzes, gan pēc tam. Tāpat mēģināšu noskaidrot, kāpēc vispār šāda krīze radās un vai Francija un Lielbritānija to kādā veidā neveicināja. Tādejādi referāts attieksies uz kursu “diplomātijas vēsture”, lai gan liela uzmanība tiks pievērsta tieši Itālijai, konkrētāk, Musolīnī plāniem, vadmotīviem un darbībai.
Lai sāktu runāt par Abesīnijas karu, vispirms būtu jānoskaidro, kāpēc tas tika uzsākts jeb konkrētāk – kāpēc Musolīni gribēja to uzsākt. A.J.P.Teilors saka, kas šos iemeslus ir grūti saprast, jo uz 1935.gadu tie nebija nozīmīgāki kā uz 1922.gadu, kad Musolīni nāca pie varas. Tomēr var mēģināt izskaidrot šo Musolīni vēlmi, kas arī ir darīts dažādajās viņa biogrāfijās.
D.Maks Smits, piemēram, uzskata, ka Musolīni šai laikā pakāpeniski bija kļuvis gandrīz apsēsts ar iespēju vadīt savu valsti triumfālā karā.1 Tas saistīts ar viņa uzskatu par savu līdzību un pat pārākumu pār Napoleonu, kā arī vēlmi parādīt pasaulei un pašai Itālijai, cik tālu tā ir attīstījusies viņa vadībā, kļūstot par vienu no lielvarām.…