Pirms prom došanās abi draugi izgāja pastaigā un intereses pēc sekoja kādiem ratiem. No tiem izkāpa vairākas sievietes un viena, jaunāka par visām, de Grijē uzmanību. Lai gan Grijē bija kautrīgs, tas viņu neatturēja un gāja klā meitenei. Mīlestība jau bija pārņēmusi viņa sirdi un viņš jutās dziļi vīlies un skumjšs, kad brīnišķīgā sieviete atteica, ka vecāki pret pašas gribu viņu sūtot uz klosteri. “Manā sirdī atplauka simtiiem tīksmu jūtu, par kurām man senāk nebija ne jausmas” (19) De Grijē, mīlas jūtu virpulī pēkšņi ierauts, sola Manonai, ka to atbrīvos. Manona veikli atrunājas no apsarga, nosaukdama de Grijē par brālēnu, un jaunieši aiziet, solot rīt atgriezties.
Plāns – abi slepus pazudīs rītausmā, kad Grijē būs sameklējis karieti, un ceļā uz Parīzi abi salaulāsies. Plāns tika iztāstīts Tiberžam, kurš to gribēja atturēt, un tieši tāpēc Grijē sameloja par izbraukšanas laiku. …