ATUM, kā jauns riska faktors sirds asinsvadu saslimšanām tika izveidots 1950. un 1960. gados. To izstrādāja Frīdmans (Friedman) un Rosenmans (Rosenman). Un šis modelis atšķiras tradicionālās epidemioloģijas pieejas ar to, ka tiek ņemti vērā sociālekonomiskie un psiholoģiskie faktori kopā, ne tikai psiholoģiskie faktori. Šī pieeja ATUM apskata kā konsekventu uzvedības sindromu, kas attēlo stratēģiju, kā indivīds tiek galā ar stresu. Lomu neskaidrība un konflikti, pārāk liela slodze, sliktas darba attiecības, tie visi ir stimulu piemēri, kuri izsauc ATUM veida uzvedību [Fisher R.T. Behavioral Research in Accounting, 2001, Vol.13, p143, p28, 1 chart].
Tipiska A tipa indivīdu raksturo: hroniska cīņa, lai īsā laika periodā tiktu paveikts pēc iespējas vairāk, līdz ar to, laika trūkums, vienmēr steiga, ambiciozitāte, godkāre, tiekšanās pēc sasniegumiem, sāncensība, naidīgums, agresivitāte, aizkaitināmība un nepacietība, arī neatlaidība, lai panāktu, ka lietas tiek izdarītas, apņēmīgums, tendence ierasties laikā vai ātrāk, “daudzfāzu” domāšana, ātra runa, steidzina citus pabeigt [262., 263. Organizational Behavior (34.)]. A tipa cilvēki it kā gaida krīzes iestāšanos. Viņi paši rada krīzes situācijas. Zinātnieki ir izdalījuši pazīmes, kas norāda, ka A tipa personības cilvēks nav līdzsvarots un nekontrolē sevi:
tendence pārāk daudz plānot
daudz domu un darbu (viņi var vienlaicīgi plānot un īstenot vairākas lietas un/ vai iesākt lasīt vairākas grāmatas)
viņiem vajag vienmēr būt uzvarētājiem, un, ja viņš nav uzvarējis, tad ir ļoti nepatīkami būt kopā ar viņu
ir dziļa vēlēšanās saņemt atzinību
bieži jūtas vainīgs, pat ja nevar noteikt iemeslu, kāpēc
ir ļoti nepacietīgs, ja kaut kas tiek pārtraukts vai aizkavējies
strādā pāri saviem spēkiem.…