Gabaldarba alga- tiek maksāta par noteikta skaita darba operāciju veikšanu, izstrādājumu izgatavošanu u.t.t. Lai īstenotu šādas darba algas uzskaiti un izmaksu ir vajadzīgs vienības izcenojums, nepieciešama ir darba detalizēta normēšana. Pastāv uzskats, ka gabaldarba alga veicina augstu darba intensitāti, nodrošina darba ņēmēja paškontroli pār darba ritmu, izskauž garās pīppauzes, visādus nepamatotus kavējumus. Akorddarba alga- tiek lietots tad, kas noteiktai strādnieku grupai (brigādei) noteiktā laikā ar savu darba veikumu ir jānodrošina paredzētais gala rezultāts. Darba līguma akorddarba algas variantā tiek noteikta kopējā darba alga par gala rezultātu, ievērojot kvalitātes kritērijus. Akorddarba alga determinē spēcīgu motivāciju intensīvi un kvalitatīvi strādāt, veikt uzdevumu pirms termiņa. Prēmijas- ar tām var tikt papildināta gan gabaldarba alga, gan laika darba alga. Tiek lietoti viens vai vairāki kritēriji, kas regulē prēmijas lielumu. Visvienkāršākais šādas sistēmas variants saistās ar gabaldarba algu. 7
Nominālā darba alga ir pēc tarifiem, likmēm, arī saskaņā ar līgumiem aprēķināta darba alga pirms tam, kad izdarīti dažāda veida atskaitījumi. Darba algas saņēmēji to bieži dēvē par darba algu „uz papīra”. Šim lielumam, sauktam arī par bruto peļņu ir liela praktiska nozīme: tā ir ražošanas izmaksu elements, bāze attiecīgo nodokļu aprēķinam. Algotu darbinieku vairāk interesē reālā darba alga, proti, tas preču daudzums, ko var nopirkt par neto darba algu. Reālās darba līmenis ir atkarīgs no neto algas lieluma un nacionālās naudas vienības pirktspējas. 8
…