20.gadsimta mākslas virzieni

Fovisms
Anrī Matiss (1869–1954), fovisma virziena tipiskākais pārstāvis, gleznoja dzīvesprieka pilnus, krāsainus darbus, kam raksturīgs plūstošs zīmējums, ritmiska kompozīcija un brīvs, kontrastains krāsu laukumu apvienojums. Matiss labprāt pievērsās spilgti krāsainiem objektiem, gleznojuma plaknes ieklājot ar tīru sarkano vai arī zaļo, zilo, violeto krāsu.

2) Priekšmetiskās pasaules formas ir sagrautas, figūras ir pārvērstas par izliekto plakņu kompozīcijām. Glezna ir patstāvīgs organisms, kurš iedarbojas nevis ar nevis ar tēlu, bet ar ritmu. Tā ir koncepcijas māksla, nevis imitācijas māksla. Gleznās dominē dzelteno, zaļo, pelēko un brūno toņu gamma.

Abstrakcionisms
Abstrakcionisma mākslinieki gāja vēl tālāk - viņi izkristalizēja savas mākslas koncepciju tik tālu, ka tēlotāja māksla vairs neko neattēloja. Abstrakcionisma virziena ietvaros mākslinieks atteicās vispār no jebkādu priekšmetu vai figūru attēlošanas, tā radot bezpriekšmetisko mākslu. Abstrakcionisti pauda viedokli, ka pasaulē nav nekā reāla un priekšmetiska, kas nebūtu veidots no dažādām vibrācijām un enerģijām, līdz ar to arī mākslai nav jābūt piesaistītai cietam priekšmetiskumam, bet gan jāpauž tā vibrācija, kas veido šo priekšmetiskumu. Tātad mākslā jāataino tas kodols, tās ēteriskās dzīles, kas veido mūsu apkārtējo pasauli…