20. gadsimta māksla ir interesanta ar stilu dažādību. Savā darbā centos atklāt likumsakarības un salīdzināt franču impresionistu Edgara Degā (1834 – 1917) un Ogista Renuāra (1841 – 1919) un latviešu formālista ( arī kubista ) Ugas Skulmes darbus, kuros attēlotas sievietes peldoties un mazgājoties.
Impresionisms izveidojās 19.gs. otrajā pusē Francijā un nosaukumu guva no viena šī virziena līdera - Kloda Monē – apzināti izmantota gleznas nosaukuma “Impresija. Saules lēkts” (1872). Impresionisti centās parādīt acumirklīgo – kustību, iespaidu, noskaņu, gaismas, krāsu spēli. Impresionistiskās mākslas darbā tēlota pasaule parādījās kā mainīgu, dinamisku parādību kopums, īpaši tajos gadījumos, kad tika attēloti kustīgi objekti. Ogists Renuārs saskaņā ar savu individuālo patīkamas, priecīgas glezniecības koncepciju impresionistiskā formā ietvēra izteikti idilliskas parīziešu sadzīves ainas idealizētiem, bet dabiskiem un nepiespiestiem jaunu cilvēku tēliem izprecu un atpūtas brīžos. Edgars Degā, kas skatīja pasauli kritiskāk, tiecās sintezēt akadēmiskā skolā iegūto klasiskā lineārā zīmējuma tradīciju ar impresionismu, tēlojot baleta ikdienu mēģinājumu telpās, kafejnīcu dzīvi, hipodromu, sieviešu tualetes ainas un ietverot kustīgās figūras izmeklēti fragmentārās kompozīcijas.
Latviešu mākslinieks Uga Skulme darbojās kubismā, ekspresionismā, reālismā, konstruktīvismā un formālismā. Viņa darbiem ir raksturīga vienkāršība, pastiprināts priekšmetiskums, krāsu atturīgums un mierīgums, kā arī formu telpiskums un ģeometriskums. …