IEVADS
Izvēlējos rakstīt par 19. gadsimta pirmās puses glezniecību Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja eksponātā, jo, manuprāt, tas padara pētniecisko darbu aizraujošāku – rakstīt par mākslas darbiem, kurus ir iespējams apskatīt tuvumā. Zināju, ka 20.gadsimts piedzīvo tādus māksliniekus kā Rozentālu, Valteru un Purvīti, taču par 19.gadsimtu zināju ļoti maz. Sāku ar gājienu uz Mākslas muzeju un tad meklēju informāciju par pašiem autoriem. Visplašāko informāciju smēlos Jāņa Siliņa grāmatā „Latvijas māksla”, kur ļoti saprotami un skaidri izklāstīts par katru autoru, papildus ziņas ievācu no mājas lapas makslasvesture.lv, kur katra raksta beigās ir arī atsauces uz avotiem, kas pamato faktu ticamību.
Lielāko daļu mākslas darbu jau biju redzējusi un man bija interesanti iepazīties ar autoru biogrāfiju, kas uzreiz dod vairāk informācijas un sapratnes par pašu mākslas darbu un tā raksturu. Īpatnēji arī tas, cik atšķirīgi laikabiedri glezno pašportretus, piemēram, Baumanis un Heubels, kur pirmais minētais mākslinieks uzgleznojis sevi bezrūpīgi guļot ar glāzi rokās, turpretim otrs nopietnu, staltu un svinīgā tērpā ieģērbtu.
Man bija ļoti vērtīgi iepazīt katru autoru mazliet tuvāk, lai saprastu vairāk kāda bija māksla 19. gadsimta sākumā un kādi bija izcilākie meistari glezniecībā šajā laika posmā.
…