19.gadsimta filosofija

Imanuels Kants
Vācu klasiskā filozofija
Mūsu zināšanām vienmēr ir sintētisks raksturs. Katrā gadījumā tur ir elementi, kas nāk no mūsu prāta – laiks un telpa, intuīciju izveidošana, kategorizācija – jēdzienu attīstībā. Mēs dodam savām zināšanām laika un telpas izpratni; tāpat mēs nosakām kvantitāti un kvalitāti utt. Izziņa ir sakārtošana, organizēšana. Mūsu zināšanas vienmēr prasa abu šo elementu – pieredzes un prāta – klātbūtni. Mūsu maņu orgānu sniegtie materiāli bez izpratnes ir „akli”- tiem nav jēgas un satura, bet mūsu prāta sniegtās zināšanu formas bez vērojumiem ir „tukšas”. Šie divi elementi tad arī nosaka mūsu zināšanu iespējas un robežas. Shēmā zināšanas sākas ar X. Tās var būt „lietas par sevi”. Mēs izmantojam savu prātu, ne tikai lai iegūtu zināšanas, bet arī lai izšķirtos par pareizo rīcību.…