1918.-1920.g. Latvijas iedzīvotāji bija sašķelti vairākos politiskos virzienos

1918. gadā izveidojās LPNP kas paslidināja Latviju par neatkarīgu valsti. Un pirmais Latvijas neatkarību atzina Anglija. Par tautas padomes priekšsēdētāju iecēla J.Čaksti un par Latvijas pagaidu valdības ministru K.Ulmanis. 1918.gada 18.novembrī tika pasludināta Latvijas neatkarība. Taču neatkarīgā Latvija vēl joprojām baidījās no padomju Krievijas, jo Latvijai nebija karaspēka un naudas lai algoto ārzemju armiju. 1918.ggada beigās sākās Latvijas karaspēka veidošanās, tika izveidotas trīs brīvprātīgo rotas. Un lai to izdarītu bija jāslēdz līgums ar Vāciju. Tomēr to visu pārtrauca no austrumiem nākošā Latvijas Padomju valdība un Latviešu strēlnieki.1918.gadā 17.decembrī Valkā tika pasludināta Latvijas Padomju valdība. Ne Latvijas, ne Vācijas karaspēki nespēja nosargāt Rīgu. 3.janvāri Latvijas padome devās uz Jelgavu un vēlāk uz Liepāju drīz vien Latvijas Padomju valdībai bija gandrīz viss Latvijas teritorija. Latvijas Padomju valdība ļaunprātīgi izmantoja sarkano teroru un aizstāvēja „Brīva Latvija brīvajā Krievijā” tai skaitā neatzina Latvijas neatkarību. Šie trīs faktori noteica to, ka Padomju valdība neguva plašu atbalstu tautai.
1929.gadā Latvijā vienlaicīgi bija trīs varas Latvijas Republikas (K.Ulmanis) Latvijas Padomju valdība (P.Stučka) un Vācu okupācijas iestāžu vara.1919.gadā 14.februārī par Vācu karaspēku pavēlnieku kļuva Fon Da Goles. Viņš bija naidīgi noskaņots pret Padomju valdību, taču kopā ar to cīnījās pret padomju valdību.

…