Gadsimtu mijā Francijas galvaspilsētā Parīzē rīkoja arī Vispasaules izstādi, un Olimpisko spēļu sacensībām bija jānorit vienlaikus ar to. Tas nelabvēlīgi ietekmēja sacensību organizāciju, spēles ilga no 20. maija līdz 28. oktobrim. Pietrūka līdzekļu, lai teicami sagatavotu sporta bāzes, vairākas reizes pārcēla sacensību laikus, maz dalībnieku bija spēļu noslēguma parādē. Nebija ne lēkšanas bedru tāllēcējiem, ne skrejceliņu skrējējiem - nemaz nerunājot par olimpisko stadionu, kam, ņemot par piemēru Atēnas, vajadzēja būt.
Spēļu programmā bija iekļauti daudzi jauni sporta veidi - akadēmiskā airēšana, burāšana, jātnieku sports, ūdenspolo, futbols, regbijs, šaušana ar loku, golfs, krikets, krokets, polo. Pirmo reizi olimpisko spēļu vēsturē golfa un tenisa spēlē piedalījās vienpadsmit sievietes. Par pirmo olimpisko čempioni kļuva Širlija Kūpere (angļu tenisiste). Uzvarētājas tika noteiktas tenisā un golfā.
Olimpiskajās spēlēs piedalījās 1330 sportisti no 21 valsts. Āzijas kontinentu pārstāvēja Indijas olimpiskā delegācija, kuras dalībnieks N. Pričards savai valstij izcīnīja divas sudraba medaļas vieglatlētikā. Pirmo reizi Grieķija palika bez balvām, bet daudzas medaļas izcīnīja Francija. Franči savā starpā sadalīja medaļas trijos kroketa veidos. Kriketā un šaušanā ar loku arī labākos panākumus guva mājinieki, arī paukošanā viņu pārākums bija izteiksmīgs. Medaļas franči izcīnīja gandrīz visos sporta veidos. …
