Es dzīvoju unikālā, brīvā, aizsargātā un plaukstošā valstī Latvijā. Tā nebūtu tāda, ja mana dzimtene 2004.gada 1.maijā nebūtu kļuvusi par vienu no 28 Eiropas Savienības valstīm.
Eiropas Savienība tika nodibināta 1993.gada 1.novembrī, kad spēkā stājās Māstrihtas līgums un Eiropas Kopiena kļuva par Eiropas Savienību. Šo stipro savienību cēla sešas dibinātājvalstis- Francija, Rietumvācija, Itālija, Nīderlande, Beļģija un Luksenburga. Šīs valstis rādīja piemēru un pavēra cerību pilnus skatus citām, laimi un drošību meklējošām valstīm. Viens no maniem lielākajiem politiskajiem elkiem, bijušais Francijas ārlietu ministrs Roberts Šūmanis lika pamatakmeni Eiropas Savienībai. ‘’Eiropa neradīsies vienā momentā vai vienkārša plāna vadīta. Tā augs caur konkrētiem sasniegumiem, kuri izveidos de facto solidārsimu.’’, caur šiem Šūmaņa vārdiem, es spēju saredzēt Eiropas Savienības vīzīju un mērķi.
Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, manuprāt, tai palīdzēja augt gan ekonomijas, gan kultūras, gan tautas labklājības ziņā. Eiropas Savienība valstij sniedz taisnīgumu, cilvēktiesību atbalstu un iedzīvotāju izaugsmi no vizdažādākajām dzīves pusēm. Latvija, būdama Eiropas Savienībā, spēj dot man kvalitatīvu izglītību. Ar savienības atbalstu mana skola spēj man sniegt kvalitatīvas informātikas stundas ar moderniem datoriem, interesantas eksaktās zinātnes stundas, darbus veicot pie interaktīvāstāfeles. Eiropas Savienība sniedz vienreizējas iespējas izzināt sevi un nekļūdīgi pieņemt lēmumu par nākotnes profesiju, izmantojot ‘’Erasmus +: Jaunatne darbībā’’ programmu. Šis projekts dod iespēju jauniešiem no 13 – 30 gadu vecumam doties apmaiņas braucienos uz ārvalstīm un iegūt neizmirstamu pieredzi gan brīvprātīgā darbā, gan studenta lomā. Esmu 9.klases skolniece, lai veiksmīgāk izvēlētos savu īsto nākotnes profesiju, vasarā esmu iecerējusi doties uz vienu no piedāvātajiem Eiropas Savienības apmaiņas programmas braucieniem. Zinu, ka tas man palīdzēs rast jaunus kontaktus, spēs dot jaunas zināšanas un pieredzi.
Viens no vielielākajiem pozitīvajiem Eiropas Savienības aspektiem, manuprāt, ir ceļošanas brīvība. Atvērtās robežas starp Eiropas Svienības dalībvalstīm ļauj izbaudīt daž ne dažādākās kultūras garšas. Jau 16 gadu vecumā esmu izbaudījusi atšķirīgo Eiropas Savienības valstu viesmīlību. Kaimiņzemēs- Igaunijā un Lietuvā- jutos kā mājās, jo visiem ir vienlīdzsvarotas iespējas, kuras satuvina tautas un rada kopības saikni. Zviedrijas, Polijas, Vācijas un Nīderlandes iedzīvotāji apbūra mani ar brīnumaino sapratni un laipnību, kaut gan nerūnājam vienā mēlē. Ciemojoties pie draugiem Lielbritānijā, sapratu, cik lielu atbalstu Eiropas Savienība man sniedz. Tā ir parūpējusies par visu, sākot ar drošības sajūtu, rokās turot Eiropas Savienības apdrošināšanas karti, beidzot ar likumiem, kuri aizstāv manas cilvēktiesības.
Dodoties apceļot Eiropas Savienības valstis, ar katru gadu aizvien mazāk rūpes sagādāja valūtas maiņa. Latvjai 2013.gada 16.septembrī iestājoties eirozonā sapratu, ka norēķināšanās ārvalstīs būs daudz vieglāka un prieku sagādāja doma, ka dzimtenes uzņēmējdarbības eksports šī soļa dēļ pieaugs, valstīj palīdzot sākt iziet ārā no krīzes.
Pēc pāris gadiem būšu pilngadīga. Ar 18 gadu slieksni man iestāsies patstāvīga atbildība par saviem vārdiem un darbiem. Esmu priecīga, ka Eiropas Savienība sniedz vienlīdzīgas iespējas visiem tās pilsoņiem, it īpaši politiskajā svērā un tās procesos. Ieklausoties Eiropas parlementa sēžu diskusijās par klimatu, vidi, veselību, drošību, tieslietām un migrācijas problēmām, apzinos, ka dzīvoju drošā, labklājības pilnā vidē.
Eiropas Savienība savām dalībvalstīm ik dienas sniedz mieru, izglītības pavedienus, saticības pilnus vārdus un viena veseluma – mīlestības un rūpju- sajūtu. Manuprāt, jabkurai dalībvalstij būtu pienākums un gods sargāt, saudzēt un stiprināt šo savienību. Nedomāt tikai par savas valsts labvēlību, bet rūpēties vienai par otru, jo kopā mēs esam stipri un vareni. Eiropas Savienība patiesi ir vienota dažādībā.
