Mans ilgi gaidītais pavasaris vēl jāgaida. Vēl joprojām pa savas istabas logu redzu dregnumu apkārtnē. Upe pie mājas raiti un vienaldzīgi turpina tecēt pa tās gultni.
Izejot ārā vēl joprojām jūtos kā ziemā. Manas rokas ir nosalušas, jo mājās aizmirsu dūraiņus. Visapkārt ir pelēcīgums. Ielas ir noklātas ar smilšu jūrām, koki stāv mūsu priekšā kaili. Kut varētu es tiem uzdāvināt siltas villaines, lai uz tiem skatoties, nebūtu jādrebinās.
Par pavasara tuvošanos liecina zāle, kas pēc ziemas sāk iegūt zaļganu nokrāsu. Vietām manāmi uzplaukušie baltie snegpulkstenīši. Mans trīs mēnešus vecais kucēns vairs nebaidās iziet no mājām, jo ārā ir parādījušies viegli sildoši saules stari. Staigājot ar savu sunīti, dzirdu pirmo putna svilpienu, kas mani patīkami pārsteidz.
Viss vairāk par visu vēlos šobrīd ieraudzīt manas skaistās zemītes ziedošo pavasari. Tas man atnesīs burvīgus pavasara ziedus: zilās vizbulītes, māllēpes un gaļpiksīšus. Vēlos sajust pavasarī ziedošo plūmkoku ziedu smaržu, ko varētu sajust atverot logu. Vēlos pazaudēt drūmo noskaņojumu, kas ziemas laikā ir atceļojis. Vēlos draudzēties ar siltiem saules stariem, kas izdaļo apkārtni.
Par pavasari atnākšanu liecina datums kalendārā, kas man ar vien vairāk liek gaidīt vasaru. Tik pāris mēnešu palicis, kas vēl skolas solā jāpavada, valkājot zaļo skolas formu.
Pavisam nedaudz palicis līdz vasarai. Pavisam nedaudz un vasaras piedzīvojumi varēs sākties!