Guļu gultā, un mani atmodina pirmie siltie saules pieskārieni. Dzirdu aiz loga ,kā koka pazarē čum un čivina, bet sētnieks notekās no trotuāriem aizslauka pēdējās ziemas paliekas. Meitenes, smaidot pavasarim pretī, uzvelk gaistošas un gaišas kleitas un kājās tik viegli skaistās kurpītes.
Atveru durvis un sajūtu gaisā to savādo dabas vibrāciju, to svaigo, tīro gaisu un nepārtrauktās putnu dziesmas. Ak, pavasaris ir klāt pa īstam! Eju pa ielu. Man garām patraucās milzīgs, trokšņains un dūmojošs motociklistu bars, kuri dodas uz sezonas atklāšanu. Pretī nāk koši un krāsaini ģērbušies, sirsnīgi, atvērti un gaiši domājoši cilvēki, kuri ar mani kopā atkal kā bērni, kuri iepazīst pasauli no jauna, jūsmo par pirmo silto dienu, pirmo sniegpulkstenīti un pirmo gaišo taureni.
Vakarpusē ārā ir tik viegli, saulaini un gaiši. Esmu zaļā, tīrā vietā. Ieejot plaukstošo ievu dārzā, palūkojos uz dabu man apkārt. Netālu jūtami bērnu prieki par sastādītajiem sīpoliem un zaļumiem, sakurināto ugunskuru ar labi samarinētu šašlika smaržu. Debesis, tik maigi oranži dzeltenizilās, manī modina atmiņas par skaisto vasaru, kad vari baudīt zaļo dabu, bezrūpīgi atpūsties un uzņemt dabas dotos vitamīnus. Uz manas virtuves palodzes kastītēs saulē sildās pirmie sastādītie zaļumi. Uz galda lielā stikla traukā stāv tikko svaigi tecināta bērzu sula, kura smaržo un garšo pēc pavasara saules. Saplūcu ievas, kuras ar savu smaržu manī rada sajūtas, kad sākās mans lielais ceļš uz vasaru, kad jūtos priecīgāka, līksmāka un pacilātāka.
Pavasaris - tas ir manu sajūtu ceļš uz vasaru!