Patiesās emocijas, satiekot tēvu (1)

Sēžot pie datora, es atradu savu īstā tēva Jāņa Pētersona adresi. Es visu laiku biju domājis, kā varētu uzsākt sarunu ar īsto tēvu. Satraukums bija liels, jo es nezināju, kā viņš, reaģēs satiekot mani. Pienāca diena, kad man bija jādodas uz lidmašīnu, lai lidotu uz Itāliju pie tēva. Visu ceļu es biju uztraucies. Skudriņas skrēja pāri mugurai. Bija pienācis ilgi gaidītais brīdis - uztraukuma un laimes mirklis. Tēvu nebiju saticis 17 gadus. Emocijas bija tik lielas, ka nespēju parunāt. Prieka asaras saskrēja acīs, stāvēju un klusēju. Pagājis jau pusgads, un sajūtas vēl nav izgaisušas.