Mans sajūtu stāsts (1)

MANS SAJŪTU STĀSTS

Mani sauc Sandris Magone, es mācos Daudzeses pamatskolas 5.klasē, man ir 12 gadu.
Vai jūs zināt pasaku par Sniegbaltīti un septiņiem rūķīšiem? Zināt taču! Bet dzīvē reizēm ir viens rūķītis un veselas desmit Sniegbaltītes - tā ir gadījies manā klasē! Sasodīti grūta dzīve – viņas ir ziņkārīgas, bāž visur savus degunus; skaļi noskaidro savstarpējās attiecības utt. Visbiežāk jau viņas kašķējas savā starpā, bet pats trakākais ir, kad visas apvienojas pret mani! Kad kāds svešinieks uzzina par manu situāciju klasē, ka esmu viens ar desmit meitenēm, parasti sāk smaidīt un saka, ka mani ļoti apskaužot, bet es to nevienam nenovēlu!
Tās ir manas smagās sajūtas – kā izdzīvot klases kolektīvā. Līdzsvaram, atslodzei, labajām sajūtām mans vaļasprieks ir audzēt trušus. Ar trušu audzēšanu es nodarbojos kopš bērnības. Visu iesāka mana jaukā mamma. Tad arī man radās interese un es pats sāku pētīt un audzēt trušus. Varu teikt, ka bez trušiem un manas mīļās ģimenes nebūtu dzīves. Mēs no sākuma paņēmām trusi no mammas māsas, tad aplecinājām un piedzima trusēni; tad tos izaudzējām un izšķirojām. Sapārojām, un tā man tagad ir ap 20 trušu, kurus divas reizes dienā baroju. Šiem mīluļiem dodu brokastīs sienu, bietes, spēkbarību jeb speciālo barību, vasarā zāli. Protams, pats galvenais ir trušu gardums - burkāni. Pārsvarā man ir parastie Latvijas truši, bet vēlētos iegādāties arī Kalifornijas tēti, man mamma jau ir no Kalifornijas šķirnes.
Es viņus turu kūtī un viņi dzīvo koka būros. Esmu izpētījis, ka truši nevar nemaz iztikt bez ūdens un ēdamā. Trusim nevar pārāk daudz dot sarkanās bietes, jo var rasties vēdera uzpūšanās. Truši ir jau no seniem laikiem cienīti. Man mājās ir grāmata par truškopību, no kuras es mācos un, protams, informāciju iegūstu arī internetā.
Trusim ir 28 zobi; ja trusim ir nepareizs sakodiens, zobi ir jāgriež, bet, ja pareizs, tad zobi paši nomainās lēnā ceļā. Lai trusi ar truseni sapārotu, tie jāatstāj uz pusstundu vienā būri un tad ņem ārā mātīti vai tēviņu. Mazuļi pie mātes pupa ir 3 mēnešus.

Vēl man ļoti patīk veidot prezentācijas par dažādām tēmām, katru dienu vismaz vienu uztaisu. Vēl man ļoti patīk piedalīties konkursos, organizēt pasākumus. Kad man ir ļoti labs garīgais, es pat savā skoliņā sarīkoju pasākumu! Pēdējais, kas man labi izdevās, bija konkurss sākumskolas skolēniem, veltīts Margaritas Stārastes 100.dzimšanas dienai.
Man ir doma ar laiku pašam izveidot mājaslapu. Vēl es darbojos 439. Daudzeses mazpulkā. Tur mēs veidojam visādus rokdarbus utt. Kad nāk pavasaris, mēs pildām pavasara pieteikumu. Vasarā ir nometnes. Bet rudenī mēs gatavojamies rudens skatei, kur mēs aizstāvam savus projektus. Pēc tam var dabūt sertifikātu - ja ir sakrāti pieci sertifikāti, var pretendēt uz Mazpulku Sudraba karotīti. Es sāku mazpulkā iet no 2.klases, tas mani ļoti aizrauj. Man pagaidām ir tikai divi sertifikāti,bet būs vēl. Mazpulkā mēs pa vasaru arī audzējam dažādus augus, dārzeņus, puķes. Piemēram, mans projekts būs par trušiem, un tad jau redzēs, vai es tikšu uz Rudens skati. Tagad es pildu Pavasara pieteikumu. Parasti mazās pagastu nometnes bija par brīvu, bet tagad vairs tādu nebūs, rīkos lielās, tās apmēram izmaksās 28 eiro uz nedēļu. Tur mēs iepazīstam dabu. Protams, ir arī nakts trasītes un rīta rosme. Notiek apmaiņas programma - tas ir tā, ka uz Latviju atbrauc no citām valstīm mazpulcēni. Šogad bija atbraucis apmaiņas programmā no Spānijas viens jaunietis, kurš arī piedalās mazpulkā, bet tikai Spānijā.
Tāds nu sanāca mans sajūtu stāsts, un man patika to rakstīt.