Manu krāšņpilno sajūtu stāsts (5)

Šis februāris...Pilns ar dažādu sajūtu gammu. Visiem, 14.februāris saistās ar mīlestības un priekpilniem svētkiem, jā, man arī tā vienmēr bija, tikai ne šogad, jo tieši šajā datumā aizgāja taisaulē mans vectēvs, mans varonis. Viņa vārds bija un ir Godvars, nudien godīgs pēc rakstura viņš bija. Pulkstens 4:01, sēžu, rokas savilkusi kopā un gaidu kādu ziņu, kādu cerības staru, par to, ka viss ir kārtībā. Nepagāja pilnas divas minūtes , līdz krusttēvs atbildēja uz manis rakstīto, izmisušo īsziņu, ka vectētiņš aizgāja... Tālruņa mešana tālumā, segas un palaga savandīšana, tas viss neaprakstāmo sajūtu ietekmē. Saka, ka sajūtas un emocijas ir grūti aprakstīt un izskaidrot, taču ir vērts mēģināt. Sajūta, ka pa ķermeni peldās simtiem mazu piranju, kuras iekož katrā nerva muskulī, un sāpēs izjūti vienlaicīgi. Asaras pār vaigu tek tik strauji kā čalojošs strautiņš pavasarī. Vienīgais, ko tajā brīdī ir svarīgi, nezaudēt prātu un nomierināt sevi un pārējos ģimenes locekļus, mēs viens otru cieši apskāvām, un ļāvāmies emociju un sajūtu pieplūdumam. Vienmēr dzīvoju ar šāda citāta moto "Nāve patiesībā mani tik ļoti neuztrauc, es nebaidos no tās… es tikai negribu būt klāt, kad tas notiks". Taču laiks visu mainīja. Es biju klāt, es sajutu , un sajūtu joprojām. Tā vien šķiet, ka viss ko pirms tam darīju, mācību stundu apmeklēšana, regulāri treniņi, ir kaķim zem astes, neredzēju tam jēgu, taču tad atskārtu, ka tas ir tas, ko vectēvs vienmēr ir vēlējies, lai sasniedzu savus viskvēlākos mērķus un sapņus. Apkārtējie ļaudis, iespējams domā, 'viņa taču nepārdzīvo, šodien redzēju kā smīkņā par klases puišu jokiem'. Esmu cilvēks, kuram nepatīk izrādīt savas visdziļākās emocijas un sajūtas ārēji, kliedzot pēc uzmanības. Ja vajag izraudos, ja vajag izdusmojos, taču neapgrūtinu apkārtējos ar savām sajūtām. Par spīti šim bēdīgajam notikumam, sekoja arī pozitīvi brīži, līdzjūtību izrādīšana un drauga plecs, kad novērtēju to visvairāk kā jebkad. Pirmo reizi dzīvē izjutu tuva cilvēka zaudējumu, no šīs sajūtas nav pasargāts neviens uz pasaules. Viņš zina, ka pēc viņa vēl ilgi skums. Ir pagājušas gandrīz divas nedēļas, kopš vectēvs ir taisaulē. Radinieku jauku vārdu apmaiņa un vectēva labo darbu pieminēšana, ir tas, kas mums šobrīd ir nepieciešams un vēl vairāk stiprinās ģimeni. Es Tevi mīlu! Mēs Tevi mīlam, vectētiņ!