Autors: Arita Mieze / Cēsu internātpamatskola - rehabilitācijas centrs
Vērtējums: -1
Vērtējums: -1
Laiks ir gan ātrs, gan lēns. Laiks redzams pulksteņos. Kad gribam zināt, kāds laiks, skatāmies pulkstenī. Mēs nezinām, cik ilgs būs mūsu laiks. Ja kaut ko dara ātri, laika ir tik maz, bet, ja lēni, tad arī laiks velkas lēni. Mums katram ir dots savs laiks. Laiks ir apkārt mums visiem, dzīvībā un dabā, katra sapņos un plānos. Arī man tagad nav laika rotaļām un spēlēm. Man skolā jāmācās. Laika gaitā vasara pāriet rudenī, tas nemanot pārtop ziemā, un tagad es gaidu laiku, kad atnāks pavasaris ar saules stariem. Pagājušo laiku neviens vairs neatsauks. Skolotāja pulciņa sanāksmē mums minēja Ā. Elksni, kurai ir miniatūra ”Cik maz mums pieder mūsu laiks”, citēja Z. Purva dzejoli „Kurš ir tavs laiks?”. Bet visvairāk man patika I. Ziedoņa rindas:
„Visvairāk man sava laika ir žēl,
Cita visa nekā man nav žēl.
Citu visu var dabūt…”
Jā, arī es vairs otrreiz nevarēšu izdzīvot šogad man atvēlēto laiku. Centīšos savu laiku lietderīgi pavadīt, lai tā nav žēl.