Jūsu un mans laiks. (1)

Laiks ir mērīšanas sistēmas elements, kuru lieto, lai varētu sakārtot secīgi notikumus. Kā zināms, laiks parasti paskrien vēja spārniem un neviens to pat nemana.
Man arī ir laiks kurš ir bijis un kurš vēl tikai būs, bet nodzīvotais kurš ir pagājis, ka es to neesmu pat jutis. Laiks ir katram no mums, kuru mēs ik dienas pavadam skolā vai ar saviem mīļajiem cilvēkiem. Tātad, laiks ir kaut kas dārgs mūsu dzīvē, kurš mums ir jaizmato pēc iespējas vairāk. Un tāpēc, es vēlos uzrakstīt nelielu eseju par to, kas ir mans laiks.
Mans laiks ir tas, kuru es esmu nodzīvojis un kuru es vēl tikai sākšu kārtīgi izdzīvot. Man dzīvē vēl ir ļoti daudz laika, kuru es varu vēl izbaudīt.
Taču, es nevēlos savu laiku izšķērdēt, tā kā to dara citi jaunieši, ejot uz tusiņiem un tā tālāk. Es savu laiku gribu izmantot lietderīgi, tas ir, es gribu izmācīties par to, par ko es šobrīd mācos. Es gribu pabeigt skolu un tad tikai domāt par tālāko dzīvi, jo 1. vietā ir izglītība, tas seko darba vieta bet pēc tam tālāk tikai ģimenes veidošana., jo šīs 2 iepriekš minētās lietas ir vis svarīgākās lietas, kas i vajadzīgas, lai varētu sākt veidot savu tālāko paaudzi. Manuprāt, ka nevajag izšķērdēt savu dzīves laiku, kuru tev un man dzīve ir dāvājusi, lai tu to izbaudītu pēc savas sirds patikas, jo tas laiks ko tev dod dzīve, ir tikai vienu reizi mūžā, jo otrās iespējas nebūs. Tāpēc es arī vēlos savu dzīvi izdzīvot tā, kā es to vēlos, neizšķēržot savu dārgo laiku, kurš jau tā ir tik īss mums dots.
Es vēlos tā kārtīgi izdzīvo savu laiku, jo tas ir tikai vienu reizi mūžā un tāpēc es to cenšos arī izdarīt. Citēju: ''Mēs neviens nedzīvosim saules mūžu'', tapēc es iesaku gan jums, gan arī pats to piepildīšu ko es esmu iecerējis piepidīt savš mūžā. Un tāpēc, es jums arī novēlu to pašu. Pipildīt to, ko jums Dievs ir devis, jo katra minūe, sekunde, stunda, mēsesis, vai gads ir ļoti svarīgs, lai mēš ik viens varētu piepildīt savu mūža lielāko sapni.
Tāpēc, es arī šo laiku cenšos izbaudīt pēc pilnas devas, jo kā iepriekš minēju, mēs dzīvojam tikai vienreiz mūžā un ko Dievs ir devis, tas mums ir jāizmanto.
Tāpēc, es novēlu visiem, lai visi sapņi ko jūs esat ieplānojuši savā laika gaitā izdodas. Jo kā jau es esejā minēju, mums katram ir atlicis tik laika, cik tas ir atlicis, jo mēs neviens nezinam kad šī laika cilpa var pārtrūkt un mūs vairs nav.
Tāpēc, centīsimies piepidīt savus kvēlākos sapņus mūsu atvēlētajā laikā. Un nobeigumā gribu pateikt to, ka ik viens no mums ir pats savas laimes un laika kalējs, kuru nosakām tikai mē paši un neviens cits, jo galvenos lēmumus, kurus mēs pieņemam veidojam mēs paši savā laikā, ko dzīve mums ir atvēlējosi. Un arī atceraties to, ka laiks ne vienmēr ir tik garš, varbūt kā mēs to domājam. Tāpēc izdzīvojam to no visas sirds. Tāda bija mana eseja jūsu un mans laiks.